„Ja 1 (viena ) mēneša laikā pēc Operatora izrakstītā rēķina apmaksas termiņa notecēšanas Klients nav apmaksājis rēķinu, vai pārkāpis kādu no citiem šī līguma noteikumiem, Operatoram ir tiesības bez brīdinājuma pārtraukt Pakalpojuma sniegšanu, bet līgums netiek uzskatīts par pārtrauktu. Pakalpojumu sniegšana netiek atjaunota līdz Klienta parāda nomaksāšanai pilnā apmērā”.

„Rēķini tiek izsūtīti ik mēnesi un PASŪTĪTĀJAM tos ir jāapmaksā 10 dienu laikā. Ja PASŪTĪTĀJS aizkavē apmaksu, IZPILDĪTĀJS ir tiesīgs bez iepriekšēja brīdinājuma pārtraukt pakalpojumu sniegšanu līdz apmaksas saņemšanai”.

Saskaņā ar 2001.gada 3.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.298 „Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana” (turpmāk – Noteikumi) 7.punktu, „ja lietotājs noteiktā termiņā nesamaksā par telekomunikāciju pakalpojumiem vai nav samaksājis par kādu no saņemtajiem telekomunikāciju pakalpojumiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pārtraukt sniegt telekomunikāciju pakalpojumus, par to rakstiski brīdinot lietotāju 10 dienas iepriekš. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un lietotāja noslēgtajā līgumā paredzētajos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pārtraukt sniegt telekomunikāciju pakalpojumus bez iepriekšējas lietotāja brīdināšanas”. Līguma punkta pirmajā teikumā ietvertais noteikums, no kā izriet, ka pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pārtraukt pakalpojuma sniegšanu bez iepriekšēja brīdinājuma gadījumā, ja patērētājs nav samaksājis par attiecīgajiem pakalpojumiem noteiktajā termiņā, neatbilst Noteikumu 7.punkta pirmās daļas prasībām, jo saskaņā ar Noteikumu 7.punkta pirmo daļu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu patērētājs ir jābrīdina rakstiski 10 dienas iepriekš. Līdz ar to šādi līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, jo nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām un saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu (kontekstā ar PTAL 6.panta pirmo daļu) un PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu ir vērtējami kā netaisnīgi līguma noteikumi.

"Par katru summāro 24 (divdesmit četru) stundu Kabeļtelevīzijas vai Kodēto programmu pārtraukuma periodu kalendārā mēneša laikā, sākot ar brīdi, kad Abonents mutiski (pa tālruni 7031000) vai rakstiski (pa e-pastu vai pastu) piesaka bojājumu, TELIA proporcionāli sakaru pārtraukuma periodam, izskata iespēju veikt abonēšanas maksas pārrēķinu. Maksa netiek pārrēķināta gadījumos, ja nav ievēroti Līguma noteikumi".

Šāds līguma noteikums nosaka kārtību, kādā pakalpojuma sniedzējs izskata iespēju pārrēķināt abonēšanas maksu, ja pakalpojums nav sniegts par laika periodu, kas nav mazāks par 24 stundām. Tomēr no konkrētā noteikuma neizriet, ka gadījumā, ja pakalpojuma nesniegšanas periods ir ilgāks par 24 stundām, tad pārrēķins tiks veikts, pārrēķina veikšanas vai neveikšanas izvēli atstājot pakalpojuma sniedzēja ziņā. Tāpat no šī līguma noteikuma nav saprotami kritēriji, pēc kuriem pakalpojuma sniedzējs vadās, izskatot iespēju pārrēķināt abonēšanas maksu. Līdz ar to šāds līguma noteikums saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 1. un 5.punktu, kā arī 6.panta otro daļu uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.

"Abonents uzņemas pilnu materiālu atbildību par viņa telpās atstātās Aparatūras pienācīgu izmantošanu, saglabāšanu nebojātā un nemainītā veidā, tai skaitā atbildību par tās aizsardzību pret trešo personu prettiesisku rīcību un ugunsgrēku. Aparatūras (dekodera un pults) vērtība ir USD 148, barošanas bloka vērtība – USD 10. Zaudējumu nodarīšanas gadījumā Abonents atlīdzina tos divkāršā apmērā".

Saskaņā ar Civillikuma astotās nodaļas noteikumiem, tad zaudējumu atlīdzināšana ir galvenais civiltiesiskais līdzeklis tiesisku seku aizskārumu novēršanai, tāda mantiskā stāvokļa atjaunošanai vai nodrošināšanai, kāds būtu, ja nebūtu noticis tiesībpārkāpums, jo Civillikuma 1779.pants nosaka, ka "katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis". No iepriekšminētā izriet personas pienākums atlīdzināt radušos zaudējumus tādā apmērā, lai tiktu atjaunots sākotnējais mantiskais stāvoklis. Tādējādi konkrētais līguma noteikums, paredzot patērētāja pienākumu veikt divkārša apmēra zaudējumu atlīdzību saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, 6.panta pirmo daļu un trešās daļas 1.punktu uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.

"Gadījumā, ja Aparatūra tiek uzstādīta pēc adreses, kurā Abonents nav pastāvīgi pierakstīts, vai arī Abonents ir juridiska persona, tiek ņemta drošības nauda USD 148 apmērā. Drošības naudu jāmaksā latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas maiņas kursa norēķinu dienā. Šī nauda tiek atdota Abonentam, ja uzstādītā Aparatūra pēc savstarpējo saistību izbeigšanas tiek atdota Baltkom pilnā komplektā un lietošanas kārtībā. Baltkom ir tiesības ieturēt no šīs summas maksājumus, kurus Abonents ir parādā Baltkom".

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.pantu "Dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību". Tādējādi sakarā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma spēkā stāšanos šāda līguma punkta redakcija uzskatāma par novecojušu, kā arī izvirzītais kritērijs (pastāvīgs pieraksts) saskaņā ar PTAL 6.panta pirmo daļu un trešās daļas 1.punktu vērtējams kā nepamatots, lai no patērētājiem tiktu saņemta drošības nauda. Līdz ar to šāds līguma noteikums saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, 6.panta pirmo daļu, trešās daļas 1.punktu ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.

„Ja Pasūtītājs nevēlas, lai viņa dati tiktu publicēti Izpildītāja abonentu sarakstos, un nepiekrīt viņa datu izmantošanai komercnolūkos, tad viņš atzīmē šo laukumu  ar krustu. Ja laukums palika neaizpildīts, tad tiek uzskatīts, ka Pasūtītājs piekrīt viņa datu publicēšanai abonentu sarakstos un piekrīt viņa datu izmantošanai komercnolūkos”.

No minētā līguma noteikuma izriet, ka no patērētāja tiek prasīta aktīva darbība, ja viņš nevēlas, lai viņa dati tiktu publicēti pakalpojuma sniedzēja abonentu sarakstos un tie tiktu izmantoti komercnolūkos, jo patērētājam attiecīgajā līguma vietā par to ir jāizdara atzīme, ievelkot krustu. Šāds līguma noteikums nostāda patērētāju savu interešu aizsardzībai neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, 6.panta trešās daļas 1.punktu līguma 6.1.punkta noteikums ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.

„Par šī līguma noteikumu neievērošanu, izņemot šā līguma p2.3., IZPILDĪTĀJS ir tiesīgs pieprasīt no PASŪTĪTĀJA līgumsodu līdz 500 (piecsimt latiem)”.

Par līguma noteikumu neievērošanu līgumā līgumsods ir paredzēts tikai vienai no līgumslēdzēju pusēm – patērētājam, neparedzot nekādu līgumsodu pakalpojuma sniedzējam gadījumā, ja tas pārkāpj (neievēro) šī līguma noteikumus. No līguma neizriet, ka patērētājs (pasūtītājs) varētu saņemt ekvivalentu līgumsodu gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs (izpildītājs) nepilda savas saistības. Tādējādi, pamatojoties uz PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, šāds līguma noteikums ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, jo nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar pakalpojuma sniedzēju un ir pretrunā ar labticīguma prasībām, līdz ar to konkrētais līguma punkts ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.

„Ja Līguma darbība izbeidzas pirms Līguma 3.7.punktā atrunātā termiņa iztecēšanas, tad ABONENTS 7 (septiņu) dienu laikā no Līguma izbeigšanas dienas:
    3.10.1. nodod TRIATEL Mobilos telefonus;
    3.10.2. izmaksā TRIATEL līgumsodu vienas abonēšanas maksas apmērā par katru lietošanā nodoto Mobilo telefonu;
   3.10.3. izmaksā TRIATEL kompensāciju Līguma 1.3.punktā piefiksētās Mobilo telefonu pilnas vērtības apmērā par katru lietošanā nodoto Mobilo telefonu”.

No šī līguma punkta noteikumiem izriet, ka gadījumā, ja līguma darbība tiek izbeigta pirms līguma minimālā darbības termiņa, t.i., 24 mēnešiem, tad šādā gadījumā patērētājam ir pienākums nodot pakalpojuma sniedzējam lietošanā saņemtos mobilos telefonus, samaksāt līgumsodu vienas abonēšanas maksas apmērā par katru lietošanā nodoto mobilo telefonu, kā arī papildus samaksāt kompensāciju mobilo telefonu pilnas vērtības apmērā par katru lietošanā nodoto mobilo telefonu. Neatkarīgi no tā, ka patērētājam ir jānodod mobilais telefons, pakalpojuma sniedzējs ir sev paredzējis jau fiksētu kompensācijas apmēru mobilo telefonu pilnas vērtības apmērā. Šādā gadījumā patērētājs tiek nostādīts savu interešu aizsardzībai neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar pakalpojuma sniedzēju, jo var būt gadījumi, kad noteiktais kompensācijas apmērs var būt nesamērīgs ar pakalpojuma sniedzējam faktiski radušajiem zaudējumiem, piemēram, kad mobilā telefona nolietojums ir minimāls, tad neatkarīgi no tā patērētājam ir jāveic maksājums mobilā telefona pilnas vērtības apmērā, turklāt, jāņem vērā, ka patērētājam vienlaicīgi ir arī jānodod mobilais telefons pakalpojuma sniedzējam. Līdz ar to šāds līguma punkts nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām un saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas pirmo punktu (kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu) ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.

„Ja izmainās ražošanas izmaksas vai ekspluatācijas apstākļi, Puses rakstiski vienojas par jauno abonēšanas maksu un norēķinu kārtību.
 Šajā gadījumā Operators par abonēšanas maksas izmaiņām paziņo Klientam rakstiski vai pa e-pastu divas nedēļas iepriekš.
Ja klients nevēlas maksāt piedāvāto abonēšanas maksu, viņš paziņo par līguma izbeigšanu šajā līgumā norādītajā kārtībā.
Ja paziņojums par līguma izbeigšanu no Klienta nav saņemts, tiek uzskatīts, ka Klients piekrīt abonēšanas maksas izmaiņām un viņam tiek piestādīts rēķins par jauno abonēšanas maksu”.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 23.panta trešās daļas noteikumiem „Elektronisko sakaru komersants informē abonentu par līguma nosacījumu grozījumiem un tiesībām izbeigt līgumu bez līgumsoda piemērošanas ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms līguma nosacījumu grozījumu spēkā stāšanās dienas”. Līdz ar to konkrētā līguma punkta otrajā teikumā iekļautais līguma noteikums, kas neatbilst Elektronisko sakaru likuma 23.panta trešās daļas noteikumiem, ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, jo tādējādi nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Saskaņā ar PTAL 6.panta pirmās daļas noteikumiem pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt patērētājam tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā arī ar citiem normatīvajiem aktiem, tādējādi šāds līguma noteikums saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu (kontekstā ar PTAL 6.panta pirmo daļu) un PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.

„TVT ir tiesības vienpusējā kārtībā mainīt programmu paketes sastāvu un izmainīt abonēšanas maksu (saskaņā ar punktu 1.3.) Par abonēšanas maksas izmaiņām ABONAMENTS tiek informēts vienu mēnesi iepriekš ar masu informācijas līdzekļu palīdzību vai personīgi paziņojuma veidā”.

Saskaņā ar līguma noteikumiem pakalpojuma sniedzējs informē patērētāju tikai par abonēšanas maksas izmaiņām, nevis par pakalpojuma sastāva izmaiņām, savukārt saskaņā ar šo līguma punktu patērētājam līguma laušanas gadījumā ir jāinformē pakalpojuma sniedzējs vienu mēnesi iepriekš. Līdz ar to patērētājs tiek nostādīts neizdevīgā stāvoklī, kas patur tiesības pakalpojuma sastāva izmaiņu gadījumā neinformēt par tām patērētāju. Elektronisko sakaru likuma 23.panta trešā daļa nosaka, ka: „Abonentam ir tiesības izbeigt līgumu bez līgumsoda piemērošanas, ja abonents saņēmis elektronisko sakaru komersanta paziņojumu par līguma nosacījumu grozījumiem, bet tiem nepiekrīt. Elektronisko sakaru komersants informē abonentu par līguma nosacījumu grozījumiem un tiesībām izbeigt līgumu bez līgumsoda piemērošanas ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms līguma nosacījumu grozījumu spēkā stāšanās dienas”. Līgumā noteiktās pakalpojuma sniedzēja tiesības par abonēšanas maksas izmaiņām abonementus informēt ar „masu informācijas līdzekļu palīdzību vai personīgi paziņojuma veidā” ir nekonkrētas, jo nenosaka, ar kāda veida masu informācijas līdzekļu palīdzību tiek informēts patērētājs, kā arī nenosaka gadījumus, kad patērētājs tiek informēts ar masu informācijas līdzekļu palīdzību un kad personīgi paziņojuma veidā. Šādā gadījumā patērētājam nav iespējams konstatēt attiecīgās informācijas sniegšanas laiku, veidu un vietu, kur informācija pieejama. Līdz ar to informēšanas veidam ir jābūt tādam, kas pakalpojuma sniedzējam ļauj pārliecināties par informācijas nokļūšanai līdz patērētājam. Informēšana ar masu informācijas līdzekļu palīdzību saskaņā ar PTAL 3.panta 3.punktu uzskatāma par nepiemērotu patērētāja informēšanas veidu, jo saskaņā ar PTAL 3.panta 3.punktu patērētājs ir jāinformē personīgi rakstveidā, tādējādi nodrošinot informācijas saņemšanu un tās atbilstošu uztveršanu no patērētāja puses. Pretējā gadījumā, nesaņemot iepriekšminēto informāciju, izveidojas situācija, kurā patērētājam ir jāmaksā par pakalpojumu, kurš praktiski netiek saņemts. Ņemot vērā iepriekšminēto šāds līguma punkts nostāda patērētāju savu tiesību realizācijai neizdevīgā stāvoklī un atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1.punkta noteikumiem, kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punkta noteikumiem uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.

”Ja savienojums ar Internet tīklu nav pieejams vairāk nekā 24 stundas, Pasūtītājs saņem atlaidi uz nākamā mēneša abonēšanas maksu proporcionāli laikam, kad pakalpojums bija pieejams (obligāti ir vajadzīgs paziņojums uz e-mail: info@optiline.lv)”.

Konkrētais līguma punkts sakarā ar saņemtu līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu ierobežo un pārkāpj patērētāja likumīgās tiesības, jo patērētājam ir tiesības uz atlaidi arī tad, ja pakalpojums nav sniegts laika periodā, kas ir mazāks nekā 24 stundas. Tādējādi šāds līguma punkts saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu un 6.panta trešās daļas 1.punktu ir netaisnīgs līguma noteikums.

”Visi strīdu jautājumi tiek risināti Tretejas tiesā”.

Saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 7.punktu par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas ”izslēdz vai kavē patērētāja tiesības vērsties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs vai tiesā, paredz strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā”. Ņemot vērā to, ka nav iespējams identificēt šajā līguma punktā minēto tiesu, secināms, ka patērētājam nav iespējams realizēt savas tiesības. Tādējādi šāds līguma punkts ir netaisnīgs līguma noteikums, jo tas izslēdz patērētāja tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā un patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs, kā arī nenodrošina alternatīvu strīdu izskatīšanas iespēju (sarunu ceļā). Līguma noteikums, nosakot pakalpojuma sniedzējam tiesības izvēlēties, kur izskatīt strīdus, rada priekšrocības pakalpojuma sniedzējam un nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī, kas saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu ir pretrunā arī ar pušu tiesiskās vienlīdzības principu. Līdz ar to šāds līguma noteikums saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu ir netaisnīgs līguma noteikums.

”Izpildītājam ir tiesības atslēgt Pasūtītājam pakalpojumu bez iemesla paskaidrošanas”.

No konkrētā noteikuma izriet, ka pakalpojuma sniedzējam tiek piešķirtas tiesības vienpusēji bez iemesla paskaidrošanas atkāpties no uzņemto līgumsaistību pienācīgas izpildes (nodrošināt savienojumu ar Internet tīklu), tādējādi nostādot patērētāju neizdevīgā stāvoklī. Tas atbilstoši PTAL 5.panta otrās daļas noteikumiem ir pretrunā ar pušu tiesiskās vienlīdzības principu, nosakot priekšrocības pakalpojuma sniedzējam, kas ir netaisnīgs līguma noteikums saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu.