„Visi strīdi starp līdzējiem, kas var rasties šī Līguma spēkā esamības laikā, un kurus Līdzēji nespēj atrisināt savstarpēju pārrunu ceļā, jāizskata Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā viena tiesneša sastāvā, ko izvēlas prasītājs.”
Lai arī šajā gadījumā ir formāli novērsta neatbilstība PTAL 6.panta trešās daļas 7.punkta noteikumiem, tomēr PTAC secina, ka arī konkrētās šķīrējtiesas klauzulas sekas ir identiskas ar šķīrējtiesas klauzulas, kas pieļauj strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā sekām: prasītājs ir pakalpojuma sniedzējs, prasība tiek celta šķīrējtiesā, un patērētājs nevar „izvairīties” no šķīrējtiesas procesa. Tāda klauzulas redakcija teorētiski paredz (bet praksē tā notiek gandrīz katrā gadījumā), ka var tikt aizskartas tieši tās pašas patērētāja intereses, kuras tiek aizskartas klasiskās šķīrējtiesas klauzulas gadījumā.
Tādējādi šādi līguma noteikumi nostāda patērētāju savu tiesību realizācijai neizdevīgā stāvoklī un atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1. un 7.punkta noteikumiem (kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punkta noteikumiem) uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.