Tiesāšanās ir saistīta ar izdevumiem par valsts nodevas, kancelejas nodevas samaksu, advokāta pakalpojumu saņemšanu un citām lietām. Tiesāšanās izdevumi Civilprocesa likuma noteiktajos gadījumos ir jāsedz pusēm un trešajām personām. Tiesāšanās izdevumus maksā paši lietas dalībnieki vai viņu pārstāvji. Tiesāšanās izdevumi ir noteikti, lai daļēji kompensētu valstij radušos izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai, atlīdzinātu tai pusei tiesāšanās izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums, kā arī mudinātu parādniekus labprātīgi izpildīt saistības. Civilprocesa likumā noteikts precīzs izdevumu apmērs, izdevumu noteikšanas principi, kā arī atbrīvojumi no samaksas.
Tiesas izdevumi
Par katru prasības pieteikumu (sākotnējo prasību vai pretprasību), kurus iesniedz tiesā, maksājama valsts nodeva Civilprocesa likuma 34.pantā noteiktajā apmērā. Prasībās par naudas piedziņu prasības summa ir piedzenamā summa.
Civilprocesa likuma 250.19 panta otrā daļa nosaka, ka šajā kārtībā izskatāmas lietas, ja galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2500 EUR. Savukārt, valsts nodeva tiek aprēķināta sekojoši: līdz 2134,00 EUR, — 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 7,00 EUR, un no 2135,00 EUR līdz 7114,00 EUR, - 320,00 EUR plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134,00 EUR.
! Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā triju gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā.
Kancelejas nodeva maksājama Civilprocesa likuma 38.pantā noteiktajos šādos apmēros:
1) par lietā esošā dokumenta noraksta izsniegšanu, kā arī par tiesas sprieduma vai lēmuma atkārtotu izsniegšanu — 7,00 EUR;
2) par izziņas izsniegšanu — 3,00 EUR;
3) par izpildu raksta dublikāta izdošanu — 15,00 EUR;
4) par tiesas nolēmuma spēkā stāšanās apliecināšanu, ja šis nolēmums iesniedzams ārvalstu iestādēs, — 5,00 EUR;
5) par liecinieku uzaicināšanu — 5,00 EUR par katru personu.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir:
1) summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem;
2) izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;
3) ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi;
4) ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi;
5) ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi;
6) ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi;
7) ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi.
- Kārtība, kādā aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas, kā arī ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu saistīto izdevumu apmēru noteikta 2009.gada 1.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.983 „Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība”.
! Izdevumu summas iemaksā līdz lietas izskatīšanai tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu. Ja minēto lūgumu izteikušas abas puses, tās iemaksā pieprasītās summas vienādā apmērā. Minētās summas neiemaksā puse, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.
- Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
- Ja prasība apmierināta daļēji, tad norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
- Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina.
- Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.
- Savukārt, ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus, izņemot, ja prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība.
! Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.
- Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis. Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.
! Prasījuma pieteikuma veidlapā norādāmi tiesas izdevumi: valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Savukārt, ja prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, veidlapā norādāms pamatojums. Civilprocesa likuma 43.pantā minēti gadījumi, kad personas ir vai var tikt atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.
Drošības nauda, iesniedzot kasācijas sūdzību
Papildus minētajam norādāms uz iespējamām izmaksām, kas patērētājam varētu rasties, ja tas par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedz kasācijas sūdzību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 458.pantu, iesniedzot kasācijas sūdzību, iemaksājama drošības nauda 300,00 EUR apmērā.
- Ja Senāts pārsūdzēto tiesas spriedumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības nauda atmaksājama. Ja kasācijas sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā.
- Ja kasācijas sūdzību atsauc līdz Senāta rīcības sēdei, sūdzības iesniedzējam atmaksā drošības naudu.
- Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas.
Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas.
