„Karstā ūdens atslēgšanas gadījumā nodrošināt plombu saglabāšanu un nepieļaut patvaļīgu pieslēgšanos, pretējā gadījumā ABONENTAM tiks aprēķināts normatīvais karstā ūdens patēriņš atbilstoši trīskārtīgai cenai uz attiecīgo periodu par nelikumīgu siltumenerģijas lietošanu”.

[SIA „Latgales Enerģija” - 2007.gada 22.janvāra lēmums Nr.3-lg]

Ministru kabineta 2006.gada 30.novembra noteikumu Nr.193 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 35.punkts nosaka, ka „Ja lietotājs patvaļīgi, nesaskaņojot ar piegādātāju, ir pieslēdzis siltumapgādes sistēmas, izmainījis siltumenerģijas skaitītāju pieslēgšanas shēmu, noņēmis plombas, sabojājis siltumenerģijas skaitītājus, traucējis to normālu darbību vai ir liedzis piegādātāja pārstāvja piekļūšanu siltumapgādes sistēmām, lai kontrolētu siltumenerģijas patēriņa režīmu un uzskaiti, noplombētu siltumapgādes sistēmas vai arī pārtrauktu siltumenerģijas piegādi, piegādātājs patērēto siltumenerģijas daudzumu aprēķina, ņemot vērā maksimālo slodzi laikposmā pēc pēdējās pārbaudes”.
Šādi līguma noteikumi ir pretrunā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, kas nosaka, ka līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja tie „patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām”, 6.panta pirmo daļu, 6.panta trešās daļas 1.punktu.

„Izpildītāja atbildība par tehniskās apsardzes nodrošināšanu Objektā iestājas pēc Objekta nodošanas Izpildītāja apsardzē saskaņā ar šī Līguma noteikumiem. Izpildītājs ir materiāli atbildīgs par īpašuma zudumu, bojājumu vai iznīcināšanu Objektā un atlīdzina Pasūtītājam visus tiešos zaudējumus, kas Pasūtītājam radušies Izpildītāja vainas dēļ. Izpildītāja materiālās atbildības limits ir 25 000 LVL (divdesmit pieci tūkstoši latu)”.

Zaudējumu atlīdzināšana ir galvenais civiltiesiskais līdzeklis tiesisku aizskārumu seku novēršanai, tāda mantiskā stāvokļa atjaunošanai vai nodrošināšanai, kāds būtu, ja nebūtu noticis tiesībpārkāpums. No Civillikuma „zaudējumu” institūta izriet, ka zaudējumu atlīdzības apmērs nevar būt pakārtots kādam nosacījumam vai kā citādi ierobežots, kā Līguma 14.punktā, kurā paredzēts, ka patērētājam tiek atlīdzināti visi tiešie zaudējumi, kas tai radušies pakalpojumu sniedzēja vainas dēļ, nosakot, ka pakalpojumu sniedzēja materiālās atbildības limits ir 25 000 LVL. PTAL 5.panta otrā daļa nosaka, ka līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja tie samazina ar likumu noteikto pušu atbildību, kā arī patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Līdz ar to šāds līguma noteikums saskaņā ar PTAL 6.panta pirmo daļu, trešās daļas 1.punktu vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.

"Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pārtraukt ūdens piegādi abonentam bez iepriekšēja brīdinājuma sekojošos gadījumos:
a) ja „Abonenta „ vainas dēļ sabojāti ūdens patēriņa skaitītāji, norautas plombes, nav ievērots ūdens patēriņa skaitītāju verifikācijas periodiskums;
b) ja „Abonents” nepielaiž pie ūdens patēriņa skaitītāja kontroles „Organizācijas” pārstāvi;
c) nav savlaicīgi veikti maksājumi par izlietoto ūdeni”.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 panta pirmajā daļā atrunāti dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmie pakalpojumu veidi, iedalot tos pamatpakalpojumos (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana) un papildpakalpojumos (piem., karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta). Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 panta septītā daļa paredz tikai vienu gadījumu, pie kura iestāšanās izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) sniegt īrniekam (patērētājam) kādu no iepriekš minētajiem pamatpakalpojumiem – ja īrniekam ir maksas parāds par sniegto pamatpakalpojumu. No iepriekš minētā tiesību normas regulējuma izriet, ka citos gadījumos nav pieļaujama pamatpakalpojuma sniegšanas pārtraukšana. Tādējādi saskaņā ar PTAL 6.panta pirmo daļu, trešās daļas 1.punktu šāds līguma punkts ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.