Pirms ieguldi finanšu līdzekļus, pārliecinies!

 

Valsts policija atkārtoti brīdina par joprojām aktuālu interneta krāpšanas veidu – iesaistīšanu investīciju veikšanā apšaubāmās virtuālās interneta platformās, un aicina neiekrist krāpnieku “lamatās”. 2019. gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā saņemti vairāk nekā 25 personu iesniegumi un paziņojumi no ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm konkrētā fenomena kontekstā.

Policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras runā tikai krievu valodā, un apgalvo, ka ir dažādu uzņēmumu finanšu brokeri vai arī dažādu citu arodu "finanšu speciālisti". Minētie "finanšu speciālisti" pārliecina cilvēkus veikt investīcijas, izmantojot dažādas Latvijas Republikā nereģistrētās virtuālas interneta platformas, kuru nosaukumos tiek izmantoti tādi vārdi, kā:
 ***gfbroker.***;
 ***alegramarkets.***;
 ***market-invest.***;
 ***maximarkets.***;
 ***mmglobal.***;
 ***everest***;
 ***everest-trade***;
 ***gmoption***;
 ***Capital Citadel FX***;
 ***Citadel Forex***;
 ***Go Capital FX***;
 ***CT – Trade***;
 ***Delloy Trade***;
 ***Glenmore Investment***;
 ***Trade.Rock-Finance***;
 ***Rock Capital Market***;
 ***Fx-dealer***;
 ***24option***;
 ***Fxnobels***;
 ***Fxgtrade***;
 ***Stock trade market***;
 ***Markets-invest***;
 ***alphacapital***
 ****everfxglobal****
 *****forex-im****
 *****xnobel****
 ****gfixtrade***
 ***investingcapital***
 *****finaxis****
 ****pbncapital****
 ****citadel-fx*****
 ***ic-finance****, u.c.,

kā arī piedāvā palīdzību visā procesā, lai uzsāktu veikt investīcijas.

Jāuzsver, ka arvien paradās jaunas platformas ar jaunajiem nosaukumiem.

Saziņas procesā, potenciālajiem ieguldītājiem piekrītot piedāvājumam, komunikācija turpmāk notiek izmantojot tērzēšanas lietojumprogrammu "Skype" tikai un vienīgi krievu valodā. Mēģinot uzsākt komunikāciju latviešu valodā, viltus brokeri atzīst ka nerunā latviski.

Ar "finanšu speciālistu" palīdzību, lētticīgie iedzīvotāji savos datoros izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās un uzsāk investīciju ieguldīšanu. Rezultātā vairākos maksājumos tiek pārskaitītas dažādas naudas summas. Turpinot komunikāciju ar augstāk minētajiem "finanšu speciālistiem" – krāpniekiem, pēc viņu ieteikuma ieguldītāji turpina veikt dažādas finanšu darbības – pirkt un pārdot akcijas, kā arī veikt citas finanšu aktivitātes, kas kopumā rada maldīgu iespaidu, ka personas no šīm darbībām gūst peļņu.

Komunikācijā ar personām, kuras piekritušas iesaistīties investīciju ieguldīšanā apšaubāmās virtuālās platformās, “finanšu speciālisti” izmanto telefona numurus, kas reģistrēti dažādās valstīs, piemēram, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē, Itālijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Anglijā, Vācijā, Rumānijā, Nīderlandē un citās valstīs. Sarunvaloda starp ieguldītājiem un "finanšu speciālistiem" notiek krievu valodā, taču nevar izslēgt arī iespēju, ka krāpnieki turpmāk var komunicēt citās valodās.

Valsts policija veic pārbaudi par šāda veida gadījumiem. Ir pamatotas aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu īsteno organizēta personu grupa no ārvalstīm, un noskaidrots, ka šādi noziegumi ir veikti ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs.

2019. gadā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā saņemti vairāk nekā 25 personu iesniegumi un paziņojumi no ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm konkrētā fenomena kontekstā. Apkopojot policijas rīcībā esošo informāciju, konstatēts, ka šo neuzticamo virtuālo platformu darbību rezultātā, iesniedzēji ir cietuši zaudējumus vairāk nekā 460 000 eiro apmērā. Jāatzīmē, ka ņemot vērā krāpnieku aktivitāti, patiesais nodarītā kaitējuma apmērs var būt arī daudz lielāks.

Pirms pieņemt lēmumu par finanšu līdzekļu ieguldīšanu, jāpārbauda, vai minētais uzņēmums (uzņēmējdarbība) ir reģistrēta Latvijā, to darbības veidi un cita veida informācija, kas liecina par uzņēmuma darbspējību.

Pirms investīciju platformu izmantošanas, Valsts policija aicina pārliecināties, ka izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licenci, jo tikai pie šādiem noguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts. Informācija par licencētiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama FKTK mājaslapas sadaļā “Tirgus dalībnieki: https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/

Policija arī aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un nebūt pārlieku uzticīgiem komunicējot ar nepazīstamiem cilvēkiem vai arī iepazīstoties sociālos tīklos ar virtuālajiem lietotājiem. Tāpat nevajadzētu nevienam izpaust savus personas datus, elektronisko maksāšanas līdzekļu (kredītkaršu) datus, tādējādi pasargājot sevi no riska kļūt par krāpniecības upuriem.