Kā zināms, 2018. gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz arī speciālā nodokļu režīma - reversā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu (turpmāk – PVN) būvizstrādājumu piegādēm. Tomēr jaunā nodokļu režīma piemērošana ir raisījusi daudz jautājumu komersantiem.
Kopš 2017. gada nogales Ekonomikas ministrijas (EM) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti ir snieguši vairāk nekā 400 konsultācijas komersantiem par to, kādi izstrādājumi ir uzskatāmi par būvizstrādājumiem.
EM, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests (VID), pārrunājot ar nozari grozījumus PVN likumā, secināja, ka ir nepieciešams padziļināts Būvniecības likumā iekļautās būvizstrādājuma definīcijas skaidrojums.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 11.punktu, būvizstrādājums ir ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija. Savukārt Būvniecības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām. Likumā noteiktā definīcija ir noteikta plaša, lai aptvertu visus iespējamos riskus saistībā ar būvē iestrādājamiem izstrādājumiem, līdz ar to ne vienmēr viennozīmīgi interpretējama.
Gadījumos, ja ir šaubas par kādu konkrētu izstrādājumu, aicinām izvērtēt:
vai izstrādājums ir paredzēts iestrādāšanai būvē vai tās daļā (iebūvējot, iemūrējot, pieskrūvējot, piemetinot, pielīmējot) unvai izstrādājums ietekmē kādu no Būvniecības likuma 9.pantā noteiktajām būtiskām būvei izvirzāmām prasībām (mehāniskā stiprība un stabilitāte; ugunsdrošība; vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums; lietošanas drošība un vides pieejamība; akustika (aizsardzība pret trokšņiem); energoefektivitāte).
Ja izpildās abi nosacījumi, izstrādājums uzskatāms par būvizstrādājumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumiem Nr.156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.156) būvizstrādājumus iedala trīs grupās. Par pirmo un otro grupu vairs nav saņemti jautājumi no nozares, tomēr jautājumi ir palikuši par trešo grupu.
Trešajā grupā, ņemot vērā plašo būvizstrādājuma jēdziena definīciju, ietilpst plašs izstrādājumu klāsts (visi būvizstrādājumi, kas nav iekļauti pirmajās divās grupās), t.sk. izstrādājumi, kuriem veicama atbilstības novērtēšana saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajiem tiesību aktiem. Tā, piemēram, elektromontāžas materiāli, spiedieniekārtas, sūkņi, ūdensskaitītāji, sadales skapji, kā arī materiāli un izstrādājumi, kuriem var būt pielietojums gan iestrādāšanai būvē, gan citiem nolūkiem.
Attiecīgi, ja trešās grupas izstrādājumi atbilst citiem saistošajiem ES un nacionālajiem tiesību aktiem, kuri nosaka atbilstības novērtēšanas veikšanu un drošuma prasības, un tiem izsniegti šajos tiesību aktos noteiktie atbilstību apliecinošie dokumenti un marķējums, tie atbilst arī Noteikumu Nr.156 prasībām.
Par šīm izstrādājumu grupām ir papildināta informācija PTAC mājaslapas sadaļā “Būvē droši”. Aicinām komersantus iepazīties ar informāciju par izstrādājumu grupām, lai izvairītos no lieku atbilstību apliecinošo dokumentu, it īpaši ekspluatācijas īpašību deklarāciju, izstrādes un pievienošanas izstrādājumiem.
Jautājumu gadījumā aicinām vērsties:
EM par Būvniecības likumā ietvertās būvizstrādājumu definīcijas skaidrojumu e-pasts: andris.malnieks@em.gov.lvPTAC par būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanu, tiem nepieciešamajiem atbilstību apliecinošajiem dokumentiem e-pasts: Agnese.Cernaja@ptac.gov.lv.
Informāciju sagatavoja
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv