„Visus strīdus līgumslēdzēju puses risina savstarpēju sarunu ceļā, pretējā gadījumā strīdu izskata Rīgas Starptautiskā Šķīrējtiesā vai tiesā LR likumdošanā noteiktajā kārtībā. Ja kāds no šī līguma noteikumiem zaudē spēku, tad tas neietekmē pārējo līguma noteikumu spēkā esamību”.

„Visi strīdi un domstarpības attiecībā uz dotā līguma priekšmetu tiks risināti sarunu ceļā, ja vienošanās netiek panākta – Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā, saskaņā ar tās tiesas reglamentu, latviešu valodā, viena tiesneša sastāvā”.

 

"Jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šī līguma, skar šo līgumu, šī līguma grozīšanu, pārkāpšanu, izbeigšanu, likumību, spēkā esamību vai iztulkošanu, tiks izšķirts Latvijas šķīrējtiesā, saskaņā ar šīs šķīrējtiesas reglamentu, pielietojot rakstveida procesu, viena šķīrējtiesneša sastāvā vai tiesā pēc prasītāja izvēles”.

„Ja Puses nevar atrisināt strīdu sarunu ceļā, tas tiek izšķirts pēc operatora izvēles Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesā Rīgā, saskaņā ar šīs šķīrējtiesas reglamentu, vai Rīgas Neatkarīgajā šķīrējtiesā saskaņā ar šīs šķīrējtiesas reglamentu viena šķīrējtiesneša sastāvā, rakstveida procesā un ar nosacījumu, ka gadījumā, ja atbildētājs neiesniedz atsauksmi uz prasību, uzskatāms, ka tas atzīst prasību. Pušu savstarpējās attiecības regulē šis Līgums un Latvijas Republikas tiesību akti. Ja prasības summa ir līdz LVL 1000, tad strīds izšķirams pēc LTRK Šķīrējtiesas Mazo strīdu izskatīšanas reglamenta”.

Saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 7.punktā noteikto par netaisnīgu līguma noteikumu uzskatāms noteikums, kas “izslēdz vai kavē patērētāja tiesības vērsties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs vai tiesā, paredz strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā”. Noteikums, kas paredz strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā, izslēdz patērētāja tiesības vērsties vispārējā tiesā, tad minētais līguma noteikums ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.

Arī līguma noteikums, kas paredz strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā pēc prasītāja izvēles, ierobežo patērētāja tiesības griezties tiesā un patērētāja izvēles brīvību izvēlēties tiesību sargājošo iestādi, kurā vērsties, jo, ja prasītājs ir pakalpojuma sniedzējs, prasība tiek celta šķīrējtiesā un patērētājs nevar „izvairīties” no šķīrējtiesas procesa. Tāda klauzulas redakcija teorētiski paredz (bet praksē tā notiek gandrīz katrā gadījumā), ka var tikt aizskartas tieši tās pašas patērētāja intereses, kuras tiek aizskartas klasiskās šķīrējtiesas klauzulas gadījumā. Līdz ar to arī šāds līguma noteikums saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 7.punktu ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.