„Visas iespējamās domstarpības un strīdus, kas varētu rasties sakarā Līguma noslēgšanu, tā spēkā esamību un izpildīšanu, Līdzēji apņemas risināt pārrunu ceļā, bet gadījumā, ja Līdzēji nevienojas, tad jebkurš strīds, domstarpība vai prasība, kas izriet no šī Līguma, kas skar to, vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu, spēkā neesamību, tiks galīgi izšķirti Rīgas apgabala šķīrējtiesā saskaņā ar Rīgas apgabala šķīrējtiesas Reglamentu viena šķīrējtiesneša sastāvā pēc prasītāja izvēles rakstveida procesā uz iesniegto dokumentu pamata latviešu valodā”.
Publicēts: 23.11.2020.
„Gadījumā, ja sarunu ceļā nav iespējams rast risinājumu, tad jebkurš strīds, domstarpība vai prasība, kas izriet no šī Līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirts šķīrējtiesā „Rīgas Šķīrējtiesa”, saskaņā ar šo šķīrējtiesas reglamentu. Šķīrējtiesnešu skaits būs viens. Šķīrējtiesas izskatīšanas valoda būs latviešu. Vai jebkurā citā tiesā pēc prasītāja izvēles”.
Līguma noteikums, kas paredz strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā pēc prasītāja izvēles, ierobežo patērētāja tiesības griezties tiesā un patērētāja izvēles brīvību izvēlēties tiesību sargājošo iestādi, kurā vērsties, jo, ja prasītājs ir pārdevējs, prasība tiek celta šķīrējtiesā un patērētājs nevar „izvairīties” no šķīrējtiesas procesa. Tāda klauzulas redakcija teorētiski paredz (bet praksē tā notiek gandrīz katrā gadījumā), ka var tikt aizskartas tieši tās pašas patērētāja intereses, kuras tiek aizskartas klasiskās šķīrējtiesas klauzulas gadījumā. Līdz ar to arī šāds līguma noteikums saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 7.punktu ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.
„Par savu pienākumu saistība ar šo līgumu, tā nepildīšanu vai nepilnīgu izpildi puses atbild atbilstoši LR likumdošanai un uz Rīgas šķīrējtiesas lēmuma pamata”.
„Jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šī Līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirts Latvijas Augstākajā šķīrējtiesā, Rīgā, saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu viena šķīrējtiesneša sastāvā latviešu valodā”
Līguma 10.2.punkts nosaka: „Jebkurš strīds un domstarpība vai prasība, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks galīgi izšķirts Rīgas Starptautiskajā Šķīrējtiesā Rīgā (vai tās tiesību pārņēmējātiesā, ja ir notikuši Latvijas likumdošanas aktu grozījumi), kuras spriedums būs galīgs un līgumslēdzējpusēm sasitošs. Šķīrējtiesā lieta tiks izskatīta trīs tiesnešu sastāvā, pamatojoties uz Latvijas materiālo un procesuālo tiesību normām un šķīrējtiesas reglamentu valsts valodā”.
Līguma 10.3.punkta nosaka: „Ja kāda no līgumslēdzējpusēm ceļ prasību citā tiesā, šāda prasība noraidāma bez tās izskatīšanas pēc būtības vai pārsūtāma Rīgas Starptautiskajai Šķīrējtiesai. Tai pusei, kura ceļ prasību vai ierosina lietu citā tiesā, ir jāuzņemas visi tiesas izdevumi, kas radušies otrai pusei sakarā ar lietas pārsūtīšanu uz Rīgas starptautisko Šķīrējtiesu”.
„(...) Ja vienošanās pārrunu ceļā netiks panākta, jebkurš strīds, domstarpības vai prasība, kas izriet no šī Līguma (arī no atcēlējlīguma klauzulas), skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu, grozīšanu, iztulkošanu vai spēkā esamību, tiks galīgi izšķirti Pārrobežu šķīrējtiesā saskaņā ar tās reglamentu un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem viena šķīrējtiesneša sastāvā”.
Saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 7.punktā noteikto par netaisnīgu līguma noteikumu uzskatāms noteikums, kas “izslēdz vai kavē patērētāja tiesības vērsties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs vai tiesā, paredz strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā”. Noteikums, kas paredz strīdu izskatīšanu tikai Rīgas Komerciālajā šķīrējtiesā, izslēdz patērētāja tiesības vērsties vispārējā tiesā, tad minētais līguma noteikums ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.