Komercprakse ir darbība (uzvedība, apgalvojums, komerciāla saziņa, tirgvedība) vai bezdarbība (noklusējums), kas tieši saistīta ar tirdzniecības veicināšanu, preces (ķermeniskas vai bezķermeniskas lietas) pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu patērētājam.
Tā ir jebkura darbība/ bezdarbība attiecībā pret patērētāju pirms līguma noslēgšanas, līguma slēgšanas laikā, kā arī pēc līguma slēgšanas.
Piemēram:
- reklāmas sniegšana, izplatīšana;
- informācijas sniegšana interneta mājaslapā;
- piedāvājumu izteikšana patērētājam pa tālruni;
- saziņa ar patērētāju līguma slēgšanas laikā;
- parādu piedziņas darbības.
Komercprakses īstenotājs ir jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros īsteno komercpraksi, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona, kas rīkojas komercprakses īstenotāja vārdā vai uzdevumā.
Piemēram:
- pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs;
- reklāmas izplatītājs;
- mārketinga pasākuma rīkotājs, kas darbojas pārdevēja uzdevumā;
- servera turētājs.
Aizliegta ir negodīga komercprakse attiecībā pret patērētājiem, aizsargājot patērētāju kolektīvas ekonomiskās intereses.
Galvenais negodīgu komercpraksi reglamentējošais normatīvais akts – Negodīgas komercprakses aizlieguma likums.
* Likumā nostiprinātais tiesiskais regulējums attiecināms uz tādu komercpraksi, kura var vai varētu būtiski negatīvi ietekmēt vidusmēra patērētāja ekonomisko rīcību – ja komercprakses īstenotāja īstenotā prakse (darbība, bezdarbība) ir vērsta tikai uz citiem komersantiem, tā nepakļaujas negodīgas komercprakses tiesiskajam regulējumam.