Balstoties uz 2025. gadā sasniegtajiem rezultātiem un PTAC darbības stratēģiju, 2026. gadā noteikti četri galvenie rīcības virzieni:
I. Droša digitālā vide
Lai mazinātu negodīga un krāpnieciska tiešsaistes satura pieejamību Latvijas patērētājiem, kā arī stiprinātu informācijas telpas drošību vēlēšanu gadā, plānots:
-
Stiprināt iestāžu kompetenci: Veikt pasākumus, lai uzlabotu iestāžu izpratni par nelegāla satura izņemšanu no starpniecības pakalpojumu platformām. Izstrādāt priekšlikumus iestāžu pilnvaru paplašināšanai un nodrošinās iestāžu izglītošanu par nelegāla satura un tīmekļvietņu bloķēšanas iespējām.
-
Sekmēt vēlēšanu integritāti: Kā digitālo pakalpojumu koordinatoram nodrošināt efektīvu saziņu starp vēlēšanu uzraudzības institūcijām un tiešsaistes platformām godīgu un drošu Saeimas vēlēšanu norisei 2026. gada oktobrī.
-
Uzraudzīt finanšu sektoru: Veikt pastiprinātu digitālās vides uzraudzību attiecībā uz finanšu krāpšanu un banku darbību, prioritāti piešķirot patērētāju interešu aizsardzībai.
II. Ērti digitālie risinājumi un procesi
Nolūkā mazināt administratīvo slogu un uzlabot pakalpojumu pieejamību caur mūsdienīgiem risinājumiem, plānots:
-
Digitalizēt rīkojumu pārvaldību: Nodot ekspluatācijā PTAC tiešsaistes portāla sadaļu rīkojumu izdevējiestādēm, kas nodrošinās Digitālo pakalpojumu aktā noteikto rīkojumu pārvaldību un automātisku datu apmaiņu ar Eiropas Savienības informācijas sistēmu, tā optimizējot iestāžu resursus.
-
Pilnveidot atbalsta sniegšanu patērētājiem: Uzsākt PTAC klientu atbalsta sadaļas izstrādi, lai patērētāji varētu operatīvāk saņemt palīdzību un vēl ērtāk iesniegt iesniegumus.
III. Mērķētāka uzraudzība
Lai nodrošinātu uz datiem balstītu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu uzraudzību, plānots:
-
Uzraudzīt piekļūstamības prasību ievērošanu: Veikt uzraudzību vispārējā lietojuma precēm (viedtālruņiem, datoriem, planšetēm, rūteriem, e-lasītājiem) un tīmekļvietnēm (e-komercijas un apdrošināšanas pakalpojumu), nodrošinot piekļūstamības prasību ievērošanu;
-
Izstrādāt risku analīzes modeli: Balstoties uz OECD rekomendācijām, izstrādāt risku matricas modeli divām preču kategorijām mērķtiecīgākai tirgus uzraudzībai.
-
Monitorēt pārtikas cenas: Monitorējot Zemo cenu groza memoranda izpildi un samazinātās PVN likmes piemērošanu atsevišķām pārtikas preču grupām, sagatavot priekšlikumus sistēmas pilnveidei.
-
Veicināt mākslīgā intelekta izmantošanu: Meklēt iespējas paplašināt mākslīgā intelekta izmantošanai klientu apkalpošanā un tirgus uzraudzībā, īpaši dokumentu pirmreizējā analīzē un satura apstrādē.
IV. Saprotamas un skaidras prasības
Lai veicinātu komersantu informētību un izpratni par regulējuma prasībām un sekmētu brīvprātīgu prasību ievērošanu, plānots:
-
Veicināt dialogu par jaunajām tiesību aktu prasībām: Skaidrot komersantiem ES un nacionālo tiesību aktu prasības, tostarp par vidiskuma norādēm, ilgtspējību, preču remontējamību, strīdu risināšanu ārpustiesas ceļā, DPA, būvizstrādājumiem u.c.
-
Sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem: Sagatavot priekšlikumu tiesiskās bāzes pilnveidošanai, tostarp Datu regulas pārņemšanai un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" precizēšanai.
-
Atbalstīt mazos un vidējos komersantus: Izveidot digitālu, strukturētu prasību apkopojumu (ietverot vispārējās un specifiskās prasības), lai sniegtu praktisku atbalstītu komersantiem reģionos.