Publicēts: 04.11.2020.

Parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzēju darbību reglamentē:

Papildus PĀAL noteiktajam parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējam cita starpā jāievēro normatīvo aktu prasības, kas attiecināmas uz godīgu komercpraksi, patērētāju aizsardzību, ar patērētājiem noslēgto līgumu noteikumiem, u.c. prasībām, kas attiecināmas uz godīgas prakses nodrošināšanu, slēdzot darījumus ar patērētājiem:

Ārpustiesas parāda atgūšanas likuma (PĀAL) regulējums

2012.gada Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu (PĀAL) nosaka kārtību, kādā tiek veikta ārpustiesas parāda atgūšana no fiziskām personām, kā regulē kreditora un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas procesā. Tā mērķis ir nodrošināt taisnīgu, samērīgu un saprātīgu parāda atgūšanu, lai veicinātu parādu labprātīgu atmaksu, un sekmēt trešo personu spēju novērtēt fiziskās personas uzņemto maksājumu saistību izpildi.

Līdz ar PĀAL spēkā stāšanos ir noteiktas konkrētas prasības parāda atgūšanas procesā, kas jāievēro gan kreditoram, gan parāda ārpustiesas pakalpojumu sniedzējam:

  • Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs kreditora vārdā vai uzdevumā atgūt parādu, ja ir reģistrējies kā komersants vai profesionālās darbības veicējs un saņēmis speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai.
  • Parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem tiek uzskatīti tie izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem).
  • Kreditoram vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, uzsākot parāda atgūšanu, ir pienākums rakstveidā paziņot parādniekam par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības. Paziņojumā jāiekļauj PĀAL 7.panta pirmajā punktā minētā informācija, t.sk. par parāda apmēru, samaksas termiņiem, kā arī iespēju izteikt rakstveida iebildumus pret parāda esamību un apmēru, ņemot vērā, ka iebildumu izteikšanai tiek atvēlēts ne mazāk kā 21 diena no paziņojuma saņemšanas dienas.
  • Ja parādnieks izsaka iebildumus, parāda atgūšanas darbības nedrīkst uzsākt līdz noteiktā termiņa beigām, un parādniekam nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas, piemēram, iekļaujot informāciju parādvēstures datubāzē vai veicot citus pasākumus, kas palielina parāda atgūšanas izmaksas.
  • Saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs izpaust informāciju par parādnieku bez parādnieka piekrišanas.
  • Saskarsmē ar parādnieku ir aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, aizskart parādnieka godu vai cieņu, vai apmeklēt parādnieku darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas, sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.
  • Saziņa ar parādnieku ir uzskatāma par nesamērīgu, ja tā notiek svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās; laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas laikā no pulksten 21.00 līdz 23.00; apgrūtina parādnieka spēju izmantot ikdienas saziņai attiecīgus elektronisko sakaru līdzekļus.
  • Informāciju par parādnieku un tā parādu var iekļaut parādvēstures datubāzē tikai tad, ja ievēroti visi šādi nosacījumi:
    • maksājuma saistību izpildes kavējums ir ilgāks par 60 dienām;
    • parādnieks nav samaksājis parādu pēc iebildumu izteikšanas termiņa beigām.
  • Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstveidā paziņo parādniekam par informācijas iekļaušanu parādvēstures datubāzē. Tajā iekļauto informāciju dara pieejamu trešajām personām ne agrāk kā 30 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas parādniekam.
  • Informācija parādvēstures datubāzē tiek glabāta trīs gadus no parāda samaksas dienas vai saistību izpildes dzēšanas dienas. Ja parāds netiek samaksāts, informāciju par parādnieka parādu glabā parādvēstures datubāzē līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai.

Lai uzlabotu patērētāju tiesības un aizsardzības mehānismus ārpustiesas parādu atgūšanas jomā, kā arī pārraudzītu tirgus dalībniekus, ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 61 "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi" (Noteikumi Nr. 61), kas stājās spēkā 2013.gada 1.februārī.

    Noteikumi Nr. 61 paredz, ka:

    • parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem ir jāsaņem speciālā atļauja (licence) parādu atgūšanai. Licenci var iegūt gan fiziskas, gan juridiskas personas, kas sniedz parāda atgūšanas pakalpojumus:
      • Licenci termiņš ir trīs gadi, ar iespēju to pārreģistrēt.
      • Valsts nodevas apmērs par licences izsniegšanu ir 3555 euro, savukārt par licences pārreģistrāciju – 1420 euro.
      • PTAC ir tiesīgs veikt pārbaudes un uzraudzīt parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atbilstību Noteikumiem Nr.61. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, PTAC ir tiesīgs anulēt licenci.
      • Lai pagarinātu speciālās atļaujas (licences) termiņu, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir jāiesniedz pārreģistrācijas iesniegums PTAC ne agrāk kā četrus mēnešus, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pirms speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām.
    • ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojuma izdevumi nevar pārsniegt 17,00 euro. Šajā summā ietilpst:
      • izdevumi par paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam – līdz 7,00 euro;
      • izdevumi par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – līdz 10,00 euro.