PTAL grozījumu anotācija sniedz skaidrojumu par grozījumu mērķi - reklāmas ierobežojuma atcelšana hipotekārajiem kredītiem (proti, tādiem kredītiem, kuru mērķis ir nekustamā īpašuma iegāde un kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, vai kura mērķis ir nekustamā īpašuma būvniecība vai energoefektivitātes paaugstināšana).

Ņemot vērā anotācijā sniegto informāciju un to, ka likumdevējs ir apstiprinājis bez izmaiņām  grozījumiem piedāvāto redakciju, konstatējams, ka reklāma ir atļauta, ja izpildīti visi šādi noteikumi:

  • Kredīta mērķis ir saistīts ar nekustamo īpašumu, un tas ir norādīts kredīta pieteikumā vai secināms no līguma nosacījumiem (piemēram, kredīta mērķis);
  • Kredīts ir nodrošināts ar hipotēku vai ir nenodrošinātais kredīts, bet saņemtais kredīts tiek izmantots nekustamā īpašuma saglabāšanai īpašumā, iegādei, būvniecībai uz tā, esošā mājokļa atjaunošanai vai remontēšanai ar mērķi nodrošināt energoefektivitātes paaugstināšanu).

Ēkas energoefektivitātes veicināšana nozīmē pasākumu kopumu, kas ļauj ievērojami samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu nekustamajā īpašumā.

Reklamējot kredītu energoefektivitātes veicināšanai svarīgi ņemt vērā, ka, aprakstot vai attēlojot detaļas, jānodrošina, ka:

  • tiek finansēts ar nekustamo īpašumu cieši saistīts vai pat neatdalāms objekts – logu vai durvju nomaiņa pret energoefektīvākiem, ēkas vai telpas siltināšana, apkures sistēmas un apkures vadības rīka uzstādīšana un nomaiņa,  centralizētas vai vietējās ventilācijas sistēmas ar rekuperāciju uzstādīšanai, jumta siltināšana vai nomaiņa, vēja ģeneratoru, saules paneļu vai citas mikroģenerācijas iekārtas uzstādīšana un nomaiņa (piemēram, risinājums, kas vērsts uz energoefektivitāti, proti, enerģijas efektīvāku izmantošanu, enerģijas resursu diversificēšanu, siltuma zudumu mazināšanu, bet pats par sevi var nemainīt pašu būves energoefektivitātes klasi);
  • reklāmā neattēlo darbības, kas radītu šaubas par kredīta tvērumu (piemēram, ka kredītu varētu izmantot patēriņam - dzīvokļa iekārtas nomaiņai vai elektropreču iegādei) un sasaisti ar nekustamo īpašumu un ilgtspējas mērķiem;
  • neattiecas uz transportu vai tā uzlādes nodrošināšanu, vai citām jomām, piemēram, kredīts apkures rēķinu nomaksai, sadzīves tehnikas iegādei (lai arī tā nodrošina mazāku patēriņu, bet tā nav saistīta ar nekustamo īpašumu);
  • reklāmā netiek attēlotas vai aprakstītas situācijas, kas nav saistītas ar iepriekšminēto (piemēram, transportlīdzeklis vai iepirkšanās);
  • vienlaikus būtu atbalstāms, ja reklāmā patērētāji tiktu informēti arī par valsts atbalsta programmām nekustamā īpašuma iegādei vai energoefektivitātes paaugstināšanai (ALTUM, VARAM).

Reklamējot kredītus atbilstoši PTAL  8.3 panta trešajā daļā noteiktajam izņēmumam, jānodrošina, ka:

  • šāds pakalpojums vispār tiek sniegts;
  • līgumos ir paredzēts attiecīgs mērķis;
  • pakalpojums nav kredītlīnija vai tam nav piesaistīta kredītlīnija;
  • interneta un sociālo tīku reklāmās saite, kas ved uz kredīta devēja tīmekļa vietni, nedrīkst noslēgties (landing page) lapas sadaļā, kas nav saistīta ar iepriekšminētajiem kredītiem;
  • reklāmā tiek ievērots Reklāmas likums un Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikuma Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” (turpmāk - MK not. Nr. 691)  vispārīgās prasības attiecībā uz skaitliskas informācijas norādīšanu;
  • slēdzot līgumu, kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma būvniecībai vai energoefektivitātes paaugstināšanai, ir jānorāda konkrēts mērķis (piemēram saules paneļu iegāde, apkures katla uzstādīšana u.c.), nepieciešamības gadījumā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var pieprasīt pierādījumus par mērķim paredzētā aizdevuma izlietojumu;
  • reklamētā (kā arī kredīta mērķis) nedrīkst veicināt bezatbildīgu aizņemšanos (MK not. Nr. 691);
  • atbilstoši PTAL 8. panta piecpadsmitās daļas prasībām, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā iekļautajām prasībām par iekšējās kontroles kārtību, Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 245 "Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai” 8. punkta prasībām (attiecas tikai uz nebanku kredīta devējiem), saskaņā ar kredīta devēja izstrādātajām kārtībām uzrauga izsniegto kredītu izmantošanu atbilstoši mērķim.

Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.

Piemēram:

  • reklāma drukāta materiāla veidā,
  • radio reklāma,
  • televīzijas reklāma,
  • vides reklāma,
  • preces vai pakalpojuma prezentācija.

Reklāmas sniegšanā, izplatīšanā, izgatavošanā jāievēro reklāmai izvirzītās vispārīgās un speciālās (t.sk. noteiktā darbības jomā pastāvošās) prasības.

Galvenais reklāmu reglamentējošais normatīvais akts – Reklāmas likums.

Reklāma Reklāmas likuma izpratnē (shematiskais skaidrojums)

Reklāma

Jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums

Saistība ar saimniecisko vai profesionālo darbību

Nolūks veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem

Atbilst normatīvajiem aktiem

  • Likumīga;
  • Patiesa;
  • Objektīva;
  • Nemazina sabiedrības uzticēšanos;
  • Atbilst godprātīgai reklāmas praksei un
  • godīgas konkurences principiem;
  • Nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles,
  • tikumības un pieklājības normas;
  • Nepārkāpj speciālās prasības, t.sk. noteiktā darbības jomā.

Pamatprincipi:

  • Reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi.
  • Reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticēšanos reklāmai, un tai jāatbilst godīgas konkurences principiem.
  • Reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas.

Reklāmā aizliegts:

  • vardarbības un kara propaganda;
  • paust diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;
  • izmantot baiļu vai māņticības radīto ietekmi; 
  • izmantot personas uzticēšanos un viņa pieredzes vai zināšanu trūkumu;
  • attēlot, izmantot vai citādi pieminēt fizisko personu (kā privātpersonu vai kā amatpersonu) vai tās īpašumu bez šīs personas piekrišanas;
  • nomelnot, noniecināt vai izsmiet citu personu, tās darbību, nosaukumu (firmu), preces vai pakalpojumus, preču zīmes;
  • izmantot citas personas vārdu, uzvārdu, nosaukumu (firmu) vai citādu identificējošu apzīmējumu (arī preču zīmi) bez personas piekrišanas;
  • atdarināt cita reklāmas devēja reklāmas tekstu, lozungu, vizuālo tēlu, skaņu un citus speciālos efektus bez tā piekrišanas vai arī veikt citāda veida darbības, kas var izraisīt neskaidrības vai maldināt par reklāmas devēju, reklamējamām precēm vai pakalpojumiem.

Reklāmas pārkāpuma konstatēšanā no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa būtisks ir patērētāju kolektīvo interešu aizskārums.

Piemēram:

PTAC atzina par aizliegtu reklāmu, kurā  izmantota fotogrāfija, attēlojot tumšādainu cilvēku ar strādnieka aizsargķiveri, kas uzlikta virs galvā esoša turbānveidīgi sasieta lakata. Uz fotogrāfijas uz dzeltena fona ar melniem burtiem atveidots uzraksts „Mans gribet remontet Tav’s māja!”; zem fotogrāfijas vārdiski attēlota informācija „(..) Viss remontam un būvniecībai. Izņemot importa darbaspēku”. Izvērtējot kopumā reklāmas satura atsevišķās sastāvdaļas kontekstā ar reklāmas objektu (reklāmā piedāvātās būvniecības preces un pakalpojumi), PTAC konstatēja, ka reklāmā pausta diskriminācija pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, nacionālās vai sociālās izcelšanās dēļ un pārkāpums skar vai var aizskart patērētāju kolektīvās intereses reklāmas jomā.

Noderīgi: