Parāda atgūšanas izdevumi nav atsevišķa parādnieka saistība pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju, bet gan saistība, kas izriet no pamatsaistības pret kreditoru (pakalpojuma sniedzēju) neizpildi, kas tiek nodota atgūšanai ārpustiesas ceļā, ir pamatota un nepastāv strīds par tās esamību.
PĀAL nav noteikts parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja obligāts pienākums pieprasīt parāda atgūšanas izdevumu atlīdzināšanu. Tā ir komersanta brīva izvēle, pieprasīt vai nepieprasīt no parādnieka papildu izdevumu segšanu.
Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs drīkst prasīt patērētājam kompensēt pamatotus izdevumus, kas saistīti ar parāda atgūšanu, kas kopumā nepārsniedz Ministru kabineta noteikumos Nr.61 "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi" (MK noteikumi Nr.61) noteikto apmēru, proti, vienas parāda atgūšanas procesa ietvaros ne vairāk kā 17,00 EUR:
- par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams – līdz 7 euro;
- par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – līdz 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Īpaša uzmanība jāpievērš gadījumos, kad parādsaistības tiek nodotas atkārtotā piedziņā.
Jāņem vērā, ka, atbilstoši MK noteikumu Nr.61 anotācijā norādītajam parāda atgūšanas maksimāli atlīdzināmie izdevumi 17,00 EUR apmērā noteikti kā piemērotākais un atbilstošākais risinājums, lai abām pusēm parāda atgūšanas procesā būtu skaidras maksimālās izmaksas, tās būtu saprātīgas un atbilstu patērētāju maksātspējai.