ES Konkurētspējas ministru padomes š.g. 25. februāra sēdē notiks viedokļu apmaiņa par atbalstu dalībvalstu ekonomikām, patērētāju tiesību stiprināšanu un daudznacionālu uzņēmumu ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu. Latvijas viedokli sanāksmē paudīs Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Sanāksmes laikā tiks diskutēts par valstu atveseļošanas un noturības mehānismiem (ANM) kā instrumentu rūpniecības politikas mērķu sasniegšanai, par dalībvalstu darbu pie Atveseļošanas un noturības plānu izstrādes un tajos iekļautajām aktivitātēm, lai veicinātu ekonomikas transformāciju, palīdzot ekonomikai kļūt digitālākai un zaļākai.
“Mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas ekonomikas mugurkauls, tie ir būtisks darbavietu radīšanas un inovācijas virzītājspēks. Īpaši smagi šos uzņēmumus ir skārusi COVID-19 pandēmija, tāpēc būtisks ir atbalsts MVU prasmju pilnveidošanai un labākai piekļuvei finanšu resursiem. ES atveseļošanas un noturības mehānismi dos būtisku ieguldījumu valstu ekonomikas atveseļošanai, lai atkoptos pēc pandēmijas izraisītās krīzes. Tas veicinās arī pāreju uz videi draudzīgāku un digitālāku ekonomiku,” norāda J.Miezainis.
Kā zināms, maksimālais Latvijai pieejamais ANM finansējums tiek indikatīvi lēsts 1,96 mljrd. eiro apmērā. Lai to saņemtu, dalībvalstīm jāsagatavo ekonomikas Atveseļošanas un noturības plāns. Latvija ir sagatavojusi ANM plāna projektu, kas izstrādāts ņemot vērā nozaru ministriju sagatavoto prioritāro reformu un investīciju piedāvājumu. Š.g. 4.februārī ANM plāna projekts atbalstīts Ministru kabinetā; šobrīd noris tā sabiedriskā apspriešana līdz š.g. 9.martam. Vienlaikus plāns iesniegts izvērtēšanai Eiropas Komisijā.
Dalībvalstu pārstāvji diskutēs arī par direktīvas priekšlikumu attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles. “Aicinot nodrošināt pasaulē taisnīgu un modernu starptautisko nodokļu sistēmu, jau 2015. gada nogalē G20 apstiprināja rīcības plānu, lai cīnītos pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu. ES dalībvalstīm ir svarīgi radīt skaidrus starptautiskus risinājumus, lai novērstu trūkumus spēkā esošajos noteikumos, kas ļauj novirzīt uzņēmumu peļņu uz beznodokļu vai zemu nodokļu jurisdikcijām. Kopējā ES atbildība ir līdzvērtīga attieksme arī pret lielajām, multinacionālajām kompānijām, piemērojot līdzvērtīgus spēles noteikumus. Latvijai būtiski ir nodrošināt caurspīdīguma prasības, lai konkrētu starptautisko koncernu un konkrētu uzņēmumu peļņa tiek aplikta ar nodokli tur, kur tā tiek gūta,” norāda J.Miezainis.
Latvija atbalsta direktīvas priekšlikuma mērķi cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī nepieciešamību uzlikt par pienākumu konkrētiem uzņēmumiem un filiālēm publiskot informāciju par nodokļu nomaksu un citu, ar to tieši saistītu, informāciju. Prasības attieksies uz starptautiskiem uzņēmumiem un to grupām, kuri veic saimniecisko darbību ES un kuru ieņēmumi (vai attiecīgi konsolidētie ieņēmumi) pārsniedz 750 000 000 EUR gadā, neatkarīgi no tā, vai to galvenā mītne atrodas ES vai ārpus tās.
Sanāksmē tiks diskutēts arī par jauno patērētāju programmu, akcentējot patērētāju lomu ekonomikas atveseļošanā un nepieciešamību stiprināt patērētāju augstāku aizsardzību. 2020. gada nogalē Eiropas Komisija nāca klajā ar jauno patērētāju programmu “Jaunā patērētāju tiesību aizsardzības programma. Patērētāju noturības stiprināšana, lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos”, kurā izklāstīti pasākumi ar mērķi veicināt videi draudzīgāku un taisnīgāku Vienoto tirgu, kā arī palielināt patērētāju uzticību. Tāpat plānots paaugstināt patērētāju aizsardzības līmeni, ņemot vērā, ka digitālā pāreja noved pie jaunu preču un pakalpojumu radīšanas, kā arī maina patērētāju lomu. Šīs izmaiņas ļauj patērētājiem iepirkties visā pasaulē, bet rada arī jaunus izaicinājumus patērētāju aizsardzībai.
Pašreizējā krīze pastiprina problēmas patērētāju aizsardzībā, jo nākas saskarties ar negodīgiem tirgotājiem, kuri izmanto vājās vietas tirgos, kas strauji attīstās, reklāmām ar viltus apgalvojumiem vai pat nedrošu produktu piedāvājumiem. Tāpēc Latvija kopumā atbalsta jaunās patērētāju programmas mērķus un tajā paredzētos uzdevumus un aktivitātes, t.sk. zaļās un digitālās pārejas izvirzīšanu Programmas prioritāšu priekšgalā.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa