Atbildīgi neizvērtējot savas finansiālās iespējas un saistībā ar dažādu pakalpojumu cenu pieaugumu, patērētāji ne vienmēr spēj atmaksāt radušos parādus, kā rezultātā parādsaistības tiek nodotas ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kopumā 2019. gadā parādu atgūšanai no jauna tika nodotas 497 580 lietas par kopējo summu 246 617 384 EUR, kas ir par 22,91 % parādu atgūšanai nodoto lietu vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 2,56%.
2019. gadā Latvijā darbojās 33 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, tostarp 3 jauni pakalpojuma sniedzēji, kuri licenci ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniegšanai saņēma 2019. gadā.
2019.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 226 719 parādu lietas par kopējo summu 175 678 015 eiro, savukārt 270 861 parādu lietas par kopējo summu 70 939 368 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.
Izvērtējot no jauna nodoto parādu atgūšanai lietu skaitu pa nozarēm ir redzams, ka 2019.gadā tāpat kā 2018.gadā parādu atgūšanai visvairāk lietas tika nodotas no patērētāju kreditēšanas (nebanku) sektora, proti 31,96 % jeb 159 010 lietas par kopējo summu 108 167 989 eiro. Otrajā vietā ierindojas elektroniskie sakaru pakalpojumu sniedzēji (telekomunikācijas, internets) ar 23,40 % jeb 116 439 lietām par kopējo summu 26 816 631 eiro, kam seko autostāvvietu pakalpojumi ar 20,96% jeb 104 302 lietām par kopējo summu 2 536 995 eiro. Pārskata gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu krasi pieaudzis parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits autostāvvietu pakalpojumu jomā par 155,32% un nekustamā īpašuma uzturēšanas pakalpojumu nozarē par 99,25 % . Parāda ārpustiesas atgūšanai nodoto lietu skaita ievērojams pieaugums autostāvvietu pakalpojumu jomā un nekustamā īpašuma uzturēšanas pakalpojumu nozarē ir būtisks signāls, ka iepriekšminētajās nozarēs ir jāaktualizē normatīvā regulējuma jautājumi vai arī komersantiem jāmaina sava uzvedība, lai pilnveidotu šo uzņēmējdarbību vidi un aizsargātu patērētāju intereses.
“Atskatoties uz 2019.gadu ārpustiesas patērētāju parādu piedziņā, kopumā redzam līdzīgas un stabilas tendences, kā tas ir bijis 2018.gadā - visvairāk piedziņas tiek veiktas par laikus neatmaksātiem patērētāju kredītiem un elektroniskajiem pakalpojumiem, taču nav būtisku pieaugumu ne parādu summās, ne lietu skaitā. Tomēr ļoti raksturīgas 2019.gadam ir daudzās parādu piedziņas lietas autostāvvietu un īpašumu uzturēšanas jomā. Tas būtu vairāk saistāms nevis ar slikto maksāšanas disciplīnu, bet ar strīdus situācijām par parādu un to pamatotību, kā arī normatīvo aktu nepilnību dēļ šajās jomās.”
2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem, jāsecina, ka pilnībā atgūto parāda lietu skaitā ir vērojams neliels kritums par apmēram diviem procenta punktiem, sasniedzot 9,97 % no kopējā lietu skaita. Savukārt, daļēji atgūto parādu skaits 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gada datiem ir pieaudzis par apmēram 2 procenta punktiem, sasniedzot 13,11 %. Vienlaikus neatgūto parāda lietu skaits saglabājis iepriekšējo gadu tendenci un sasniedz 77 % atzīmi, un pārskata gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu gandrīz nav mainījies, lai gan ir jāņem vērā arī fakts, ka pārskata gādā pieauga no jauna atgūšanai nodoto lietu skaits
2019.gada 31.decembrī kopējais parādu portfelis sastādīja 1,375 miljardu eiro, kas ir par 7.46% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Analizējot kopējo parādu portfeli dalījumā pa nozarēm, kuras nodod savu klientu parādu lietas atgūšanai pakalpojuma sniedzējiem, ir secināms, ka galvenās pozīcijas kopējo parādu portfelī pēc summas apmēra veido kredītiestādes un patērētāju kreditēšana (nebanku) sektors, kam seko elektroniskie sakari. Salīdzinot ar 2018.gadu, parādu summas apmēra procentuālais pieaugums kopējā parādu portfelī vērojams no nebanku kreditētāju nodotajiem parādiem, bet samazinājies ir kredītdiestādēm.
Kopumā parādu portfelī ir iekļautas 1 393 576 parādu lietas, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. No tām 35,79 % ir patērētāju kreditēšanas (nebanku) nozarē, 20,17 % par elektronisko sakaru (internets, telekomunikācijas) pakalpojumiem, 14,60 % par autostāvvietu pakalpojumiem, 10,37 % kredītiestāžu nozarē un 10,28 % jeb 143 222 lietas citu preču un pakalpojumu jomā.
Papildu informācija:
Sanita Gertmane
Patērētāju tiesību aizsardzības centra
Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja
Tālr.: 26544528, 22006628,
E-pasts: Sanita.Gertmane@ptac.gov.lv
Publicēšanas datums 14.07.2018