Administratīvā rajona tiesa ar 2022. gada 8. februāra spriedumu ir noraidījusi pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) 2021. gada 21. maija lēmuma atcelšanu. Ar tiesas spēkā atstāto lēmumu “Instagram” lietotājai queen_kachinja (turpmāk – pieteicēja) tika aizliegta negodīgas komercprakses īstenošana minētajā sociālo mediju vietnē, patērētājiem noklusējot informāciju par privātās informācijas sadaļās publicētās reklāmas komerciālo raksturu, kā arī piemērota soda nauda 1000 eiro apmērā. Tiesa atzina, ka PTAC lēmums ir pamatots un tiesisks, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms pilnībā.
Tika secināts, ka Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma izpratnē reklāmu publicēšana “Instagram” lietotājas queen_kachinja profilā (turpmāk – vietne) ir komercprakse, kuras atbilstība ir vērtējama atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma, nevis Reklāmas likuma prasībām, kā arī pieteicēja ir atzīstama par konkrētās komercprakses īstenotāju.
Vietnē publicētā informācija par tīkla mārketinga sistēmu “NL International”, kurā darbojas pieteicēja, kā arī citu pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju reklāma, ir atzīstama par komerciāla rakstura saturu.
Administratīvā rajona tiesa nosprieda, ka “NL International” produktu publikācijas gan postu veidā, gan storijos ir uzskatāmas par reklāmu. Minētās reklāmas nes labumu pašai pieteicējai, jo viņas ienākumi tīkla mārketinga kompānijā “NL International” ir atkarīgi no viņas un viņas grupai piesaistīto cilvēku pārdoto produktu apjoma. Tāda ir tīkla mārketinga darbības shēmas būtība. Pieteicējas vēlme to uzskatīt tikai par dzīvesstila atspoguļošanu neiztur kritiku, jo pieteicēja gūst materiālu labumu no minēto produktu reklamēšanas. Minētajās publikācijās tēmturis ar norādi „reklāma” vai „apmaksāta sadarbība” nebija pievienots ne sākotnēji, ne arī pēc iestāžu vairākkārtīgi nosūtītajiem paziņojumiem.
PTAC iegūtie pierādījumi liecina par pieteicējas apzinātu un sistemātisku citu tirgotāju produktu reklamēšanu vietnē, turklāt pieteicēja ne vien publicē fotogrāfijas, bet arī reklāmas nolūkos organizē izlozes un integrē dažādu produktu izvietošanu, atspoguļojot savus ikdienas notikumus. Arī pieteicējas publiski paustā informācija pierāda, ka viņa “Instagram” vietnē regulāri publicē reklāmas, par to prasot noteiktu samaksu vai gūstot kādu materiālu labumu.
Atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas praksi, tiesa ir secinājusi, ka Negodīgas komercprakses direktīvas (līdz ar to arī Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma) mērķis ir nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni pret negodīgu komercpraksi. Attiecībā uz šīs direktīvas atbilstošu piemērošanu ir secināts, ka minētais Eiropas Savienības tiesību akts ir jāpiemēro arī saistībā ar “slēptu” reklāmu internetā, izplatot komentārus sociālo mediju vietnēs, forumos vai blogos, kuros patērētāji šķietami pauž savu viedokli, lai gan patiesībā tie ir reklāmas vai komerciāli paziņojumi, ko tieši vai netieši radījuši vai finansējuši ekonomikas dalībnieki. Šādai praksei ir kaitīga ietekme uz patērētāju uzticību un konkurences noteikumiem.
Publicējot reklāmu sociālajos tīklos, ir skaidri jānorāda, ka publikācijai ir komerciāls nolūks. Norāde par sadarbību nav pietiekama, jo tā tieši nenorāda, ka publikācija ir saistāma ar saimniecisko darbību vai par to veikta samaksa (naudas pārskaitījums vai cita veida pretizpildījums ar materiālu vērtību). Ja reklāmas saturam sociālo mediju vietnē nav pievienots tēmturis vai līdzīga skaidra un patērētājiem viegli ieraugāma norāde “apmaksāts saturs”, “reklāma”, “apmaksāts”, “sponsorēts”, tad attiecīgais saturs maldina vai var maldināt patērētājus.
Pieteicēja apzināti un mērķtiecīgi ir izmantojusi un izmanto sociālo mediju vietnes reklāmas nolūkos, neinformējot par publikāciju komerciālo raksturu. Pieteicējas pieteikumā un “Instagram” vietnē publiski paustais viedoklis norāda, ka pieteicēja nevēlas apzināties savas rīcības tiesiskās sekas un nevēlas atzīt savas pieļautās kļūdas.
Pieteicēja lietas izskatīšanas laikā nesadarbojās ar PTAC, nenovērsa iestādes norādītos pārkāpumus, kā arī vēl joprojām neuzskata, ka publikācijas par kompāniju “NL International” un tās precēm būtu uzskatāmas par komerciāla rakstura saturu, tai skaitā, reklāmu. Tiesa ir secinājusi, ka „pieteicēja arī lietas izskatīšanas laikā tiesā nav gatava reālam un sociālo tīklu neaizmiglotam skatam uz strīdus situāciju un tā tiesisku risinājumu.” Par to liecina, piemēram, tiesā iesniegtais juridiski neargumentētais un pieņēmumos balstītais apraksts par PTAC neobjektivitāti pieteicējas lietas izskatīšanā.
Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, tai skaitā, informāciju par pieteicējas gūtajiem ienākumiem, tiesai nav pamata uzskatīt, ka pieteicējai piemērotā soda nauda būtu nesamērīga vai tāda, kas pārsniedz pieteicējas ienākumus.
Par konkrēto tiesas spriedumu pieteicēja iesniegusi apelācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tā kā PTAC konstatēja, ka pieteicēja 2021.gada 21.maijā pieņemto lēmumu labprātīgi nav izpildījusi, PTAC uzsāka piespiedu izpildes darbības, piemērojot pieteicējai piespiedu naudu. Ar Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 23.marta lēmumu izpildrīkojums par piespiedu naudu atstāts negrozīts.
