Vakar Eiropas Komisija un valstu patērētāju aizsardzības iestādes publicēja rezultātus, kas gūti, pirmo reizi koordinēti pārbaudot tiešsaistē izteiktos apgalvojumus par preču vai pakalpojumu labvēlīgo vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi. Komisija sadarbojās ar Patērētāju aizsardzības sadarbības tīklu (CPC), kurā ietilpst valstu iestādes, kuru uzdevums ir īstenot ES tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai aizsargātu patērētāju intereses ES un EEZ valstīs.
Šajā koordinētajā pārbaudē tika aplūkoti 344 gadījumi par t.s., vides paziņojumiem dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, piemēram, apģērbu, kosmētikas līdzekļu vai mājsaimniecības iekārtu nozarē.
Valstu patērētāju aizsardzības iestādēm bija pamats uzskatīt, ka 42% gadījumu minētie apgalvojumi bija pārspīlēti, nepatiesi vai maldinoši un tos varētu kvalificēt kā negodīgu komercpraksi saskaņā ar ES regulējumu. Šāda prakse, kas pazīstama kā ‘’zaļmaldināšana”, palielinās, jo patērētāji cenšas iegādāties videi pēc iespējas draudzīgākus produktus (saskaņā ar neseno patērētāju tirgus uzraudzības aptauju 78% patērētāju uzskata, ka ļoti svarīga ir, piemēram, sadzīves tehnikas iespējamā ietekme uz vidi, un šo aspektu ņem vērā, izdarot izvēli).
CPC iestādes pārbaudīja 344 apgalvojumus par tiešsaistē pārdotā ražojuma vai pakalpojuma vides īpašībām, lai novērtētu, vai šie apgalvojumi ir pietiekami skaidri un ticami. Iestādes savus vērtējumus pamatoja ar to, kāda informācija bija pieejama tiešsaistē. Tajos aplūkoti dažādi aspekti, tostarp attiecīgās ietekmes uz vidi apraksts un detalizētas informācijas pieejamība, tieši vai, izmantojot saites vai QR kodus, lai pārbaudītu prasības patiesumu.
Savos vispārējos novērtējumos, ņemot vērā dažādus elementus, 42% gadījumu (146 lietas) CPC iestādēm bija iemesls uzskatīt, ka apgalvojumi var būt kļūdaini vai maldinoši un tādējādi potenciāli varētu būt uzskatāmi par negodīgu komercpraksi saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma direktīvu.
Tā kā uzraudzība notiek dalībvalstu līmenī, atbildīgās valsts iestādes sazināsies ar attiecīgajiem uzņēmumiem, lai norādītu uz konstatētajiem pārkāpumiem, un nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā tie tiek novērsti.
Latvijā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā CPC sastāvā ietilpstoša organizācija arī veica 10 pārbaudes un visās pirmšķietami konstatēti pārkāpumi saistībā ar vides paziņojumu izmantošanu komercpraksē.
Tika identificētas piecas būtiskākās problēmas:
- Iespējami negodīga komercprakse (maldinoša un komercpraksei neatbilstoša profesionālā rūpība), piedāvājot kosmētiku, higiēnas preces, sadzīves ķīmiju, celtniecības krāsas un lakas.
- Vides paziņojumi nav saprotami, tiek izmantoti bez konkrētiem paskaidrojumiem, kā arī balstīti uz neskaidriem un vispārīgiem apgalvojumiem par labvēlīgu vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi (piemēram, “eko”, “bio”, “dabīgs”, “videi draudzīgs” u.c.).
- Produktu ‘’eko’’ marķējuma iespējams maldinoša vai nepamatota izmantošana.
- Vides paziņojumi tiek iesniegti bez objektīviem pierādījumiem.
- Vispārējais produktu noformējums, kas var radīt maldinošu priekšstatu par produkta labvēlīgu vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi . (iepakojums, krāsas utt.)
Kā īpaši slikta rīcība tika atzīmēta patērētāju maldināšana, piedāvājot dažāda veida produktus, kas, iespējams, nedod nekādu labumu videi.
Daudzi patērētāji uzskata, ka viņi var dot ieguldījumu vides aizsardzībā, iegādājoties videi draudzīgus produktus. Arī tirgotāji apzinās, ka patērētāji aizvien vairāk orientējas uz videi draudzīgākiem produktiem, tādējādi uzņēmēji arvien vairāk ir motivēti produktiem sniegt vides paziņojumus saistībā ar saviem produktiem. Tomēr daudzos gadījumos tirgotāji sniedz nepietiekamu, neskaidru un maldinošu informāciju, lai demonstrētu savu ražojumu pozitīvo ietekmi uz vidi. Tāpēc patērētāji nevar spriest, vai viņu iegādātās preces ir videi nekaitīgas, ilgtspējīgas, vai nē.
Arī tirgotāju izmantotie zīmolu ilgtspējas marķējumi patērētājos rada apjukumu un pārliecību, vai viņu pirktais produkts patiešām ir videi draudzīgs.
Īpaši problemātiska, šķiet, tādu terminu kā “pārstrādāts” un “organisks” izmantošana, nesniedzot papildus informāciju un sīkākas detaļas. Arī izmantot tādus terminus kā bionoārdīšanās, tos nedefinējot, ir problemātiski.
Eiropas Savienības valstu iedrošinātas līdzīgas darbības veikušas arī daudzas citas uzraudzības iestādes visā pasaulē, kuras darbojas ICPEN sadarbības tīklā. Šāda veida rīcība pārkāpj patērētāja tiesības uz patiesu informāciju, Eiropas Komisijai un ICPEN tīklam kopīgi ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu, ka patērētāju vēlme ieguldīt videi draudzīgos produktos netiek izmantota ļaunprātīgi. Šogad plānots turpināt darbu šīs jomas uzraudzībā.