2022. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu teju par trešdaļu palielinājās no jauna nodoto parādu kopējā summa, sasniedzot 166,302 miljonus eiro pret 125,813 miljoniem eiro 2021. gadā, lai gan ārpustiesas parāda atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits samazinājās par 28 405 lietām jeb 10,80%, kopskaitā sasniedzot 234 642 lietas.
2022. gadā sākumā Latvijā darbojās 19 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji (komersanti), kuri ir saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2022. gada 31. decembri licencēto komersantu skaits pieauga līdz 20.
Iepriekšējā gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodotas 73 084 parādu lietas par kopējo summu 114,080 milj. eiro, savukārt 161 558 parādu lietas par kopējo summu 52,221 milj. eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.
Izvērtējot no jauna parādu atgūšanai nodoto lietu skaitu pa nozarēm, secināms, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 5,48% ir pieaudzis no kredītiestādēm nodoto parādu lietu skaits, būtiski - par 200,42 % pieaugot no kredītiestādēm no jauna nodotā kopējā parādu portfeļa summai (no 11,919 milj. eiro 2021. gadā līdz 35,807 milj. eiro 2022. gadā). Taču, lai gan kredītiestāžu no jauna nodotā atgūšanai kopējā parādu portfeļa summa pieauga par 23,888 milj. eiro, tomēr visvairāk no jauna nodotās lietas pēc parādu apmēra pārskata periodā bija patērētāju (nebanku) kreditēšanas nozarei ar parādu summu 92,777 milj. eiro. Trešā lielākā parāda atgūšanai nodoto parādu summa 2022. gadā bija elektronisko sakaru (telekomunikācijas, internets) jomā - 15,488 milj. eiro.
Tomēr pēc kopējā parādu portfeļa parādu summas apmēra dalījumā pa nozarēm 2022. gadā joprojām vislielākais ārpustiesas parādu atgūšanai nodotais parādu portfelis (no kopējā parādu portfeļa lietām) attiecināms uz kredītiestādēm, un tas sasniedz 974,169 milj. eiro jeb 61,13% no kopējo parādu portfeļa lietām, tam seko parādu portfelis 472,408 milj. eiro apmērā jeb 29,64% patērētāju kreditēšanas nozarē, 82,219 milj. eiro jeb 5,16% elektronisko sakaru (internets, telekomunikācijas) nozarē, 49,455 milj. eiro jeb 3,10% citu preču un pakalpojumu nozarē, 9,537 milj. eiro jeb 0,60% nekustamā īpašuma uzturēšanas nozarē, 3,034 milj. eiro jeb 0,19% medicīnas pakalpojumu nozarē un 2,904 milj. eiro jeb 0,18%. autostāvvietu pakalpojumu nozarē.
2022. gadā atsevišķās nozarēs vērojamas būtiskas svārstības - nekustamā īpašuma uzturēšanas pakalpojumu jomā (+26,04%) parādu lietu skaita un parādu kopsummas ievērojamu pieaugumu par (+16,17%) 2022. gadā visdrīzāk var skaidrot ar patērētāju uzvedību un noteiktajām ikdienas prioritātēm, tajā skaitā, ņemot vērā vairāku pakalpojumu tarifu pieaugumu pārskata gadā un inflāciju (ap 20% gadā), kas būtiski ietekmēja vidējo patēriņa cenu līmeni valstī, tajā skaitā pārtikas cenas.
2022. gada 31. decembrī kopējo parādu portfeli veidoja 1,594 miljardi eiro, kas ir par 5,97% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad kopējā summa bija 1,504 miljardi eiro. Kopumā parādu portfelī ir iekļautas 1 263 639 parādu lietas, kas ir par 3,91% mazāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. No tām 12,38% jeb 156 490 lietas ir kredītiestāžu nozarē, 37,65% jeb 475 719 lietas ir patērētāju kreditēšanas (nebanku) nozarē, 25,45% jeb 321 651 lieta par elektronisko sakaru (internets, telekomunikācijas) pakalpojumiem, 2,80% jeb 35 414 lietas par nekustamā īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem, 3,52% jeb 44 462 lietas par medicīnas pakalpojumiem, 8,35% jeb 105 538 lietas par autostāvvietu pakalpojumiem, 9,84% jeb 124 365 lietas citu preču un pakalpojumu jomā.
Trīs gadu laika posmā vērojama pozitīva tendence pieaugt atgūto parādu kopsummai - 40,546 milj. eiro pilnībā atgūti parādi pārskata gadā pret 32,320 milj. eiro 2021. gadā un attiecīgi 226,133 milj. eiro daļēji atgūti parādi pārskata gadā pret 201,225 milj. eiro 2021. gadā.
2022. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem turpināja samazināties neatgūto lietu skaits: (-) 3,43%, jeb 1 046 057 lietas 2022. gadā salīdzinājumā ar 1 083 201 lietām 2021. gadā. Savukārt neatgūto lietu kopējā parādu summa pārskata gadā salīdzinājumā ar pērnā gada rādītāju samazinājās par 4,51%, līdz summai 1,357 milj. eiro pret iepriekšējā gada 1,421 milj. eiro. Līdz ar to kopumā secināms, ka vismaz trīs pēdējo gadu laikā gan (neatgūto) lietu skaitā, gan parādu lietu kopsummā ir iezīmējusies pozitīva tendence - samazinās neatgūto parādu skaits un summas, kā arī samazinās kopējā parādu portfeļa pieauguma temps.
Komersantu sniegtais atšifrējums liecina, ka neatgūto lietu skaitā procentuāli vislielāko parādu lietu skaitu jeb 69% no kopējā lietu skaita veido lietas jeb parādi, kuru atgūšanas process pārsniedz 2 un vairāk gadus. Savukārt aptuveni 6% veido parādu lietas, kuru atgūšana visdrīzāk nav iespējama un tās ir norakstāmas.