Atzīmējot Pasaules patērētāju aizsardzības dienu, jāuzsver, ka pēdējā gada laikā Latvijā pieņemtas un stājušās spēkā vairākas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību Latvijā.
Kā nozīmīgākais jaunums patērētāju tiesību aizsardzībā jāmin pērn septembrī Saeimas apstiprinātie grozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām.
Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija – patērētāju biedrība, kurai būs piešķirts kvalificētās institūcijas statuss. Šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ir saņemts viens iesniegums par kvalificētās institūcijas statusa piešķiršanu.
Patērētāju aizsardzībai kvalificētā institūcija varēs gan vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu, gan iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā. Kolektīvās prasības varēs celt par pārkāpumiem plašā nozaru klāstā, ieskaitot, piemēram, finanšu pakalpojumus, datu aizsardzību, ceļojumus un tūrismu, enerģētiku vai telekomunikācijas – ciktāl runa ir par patērētāju tiesību aizsardzību.
Kvalificētā institūcija informēs patērētājus par iespēju pieteikties kolektīvajai prasībai, lai sasniegtu maksimāli daudz patērētājus, ko skāris pārkāpums. Piesakoties kolektīvajai prasībai, patērētājam būs jādod piekrišana kvalificētajai institūcijai pārstāvēt patērētāju, jānorāda savs prasījums un jāiesniedz dokumenti, kas pamato prasījumu. Pēc patērētāju pieteikumu apkopošanas kvalificētā institūcija vērsīsies pie komersanta ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Komersantam 14 dienu laikā būs jāizvērtē kvalificētās institūcijas pieteikums, jāizpilda prasība pilnā apmērā vai arī jāpiedāvā noslēgt vienošanos. Ja pusēm neizdodas vienoties, kvalificētā institūcija vēršas tiesā.
Kvalificētā institūcija varēs vērsties tiesā, ja izpildās šādi nosacījumi:
1) patērētāju kolektīvajā prasībā būs vismaz pieci patērētāji;
2) patērētāju prasījumi būs pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem;
3) patērētāju prasījumu pamatā būs vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi.
Kolektīvās prasības ir jauna tiesu lietu kategorija, kuru izskatīšanai tiek paredzēts atšķirīgs procesuālais mehānisms. Līdz ar to Civilprocesa likums papildināts ar jaunu 30.9 nodaļu, kurā paredzēti izņēmumi no vispārējās kārtības, kas jāņem vērā, izskatot lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām.
Lai nodrošinātu, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām saistītās tiesvedības izmaksas neliedz kvalificētajām institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības, kvalificētās institūcijas ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas. Šāda prasība iekļauta, ņemot vērā to, ka patērētāju kolektīvās prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses un kvalificēto institūciju darbībai ir bezpeļņas raksturs.
Vienlaikus jāatzīmē citas būtiskas izmaiņas patērētāju tiesību aizsardzībā, kas pieņemtas pēdējā gada laikā.
Lai atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, veicinātu konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes, š.g. sākumā pieņemti grozījumi četros likumos - Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā. Līdz ar šiem grozījumiem mazināti pastāvošie šķēršļi pārkreditēšanas ātrākai un lētākai veikšanai, būtiski atvieglojot pārkreditācijas procesu patērētājiem.
Līdz ar grozījumiem Konkurences likumā noteikts, ka Konkurences padome uzraudzīs Digitālo tirgu akta ieviešanu Latvijā un sniegs atbalstu Eiropas Komisijai tās izmeklēšanas darbībās. Digitālo tirgu akta mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas darbojas digitālajā vidē.
Savukārt līdz grozījumiem Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā noteikts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs būs Digitālo pakalpojumu akta piemērošanas uzraugs Latvijā. Digitālo pakalpojumu akts ir pirmais šāda tipa tiesību akts pasaulē, kura mērķis ir padarīt tiešsaistes (interneta) vidi drošāku, paredzamāku un uzticamāku visiem tās lietotājiem.