Ņemot vērā energoresursu pieaugošās izmaksas, īpaši tiek aktualizēts jautājums par iespējamiem risinājumiem tuvojošās apkures sezonas siltumapgādes rēķinu samazināšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ievērojis, ka viena no iespējām, ko patērētāji izmanto, lai ekonomētu un samazinātu izmaksas par siltumu daudzdzīvokļu namos, ir alokatora (siltuma maksas sadalītāja) uzstādīšana.
Alokators ir elektroniska ierīce, kas tiek uzstādīta daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku dzīvokļos uz sildelementiem (radiatoriem) un ar divu sensoru palīdzību reģistrē, kāda un cik ilgi ir bijusi radiatora temperatūra un kāda un cik ilgi ir bijusi temperatūras starpība starp radiatoru un apsildāmo telpu, kā arī nosaka, kāda daļa no ēkas patērētā siltuma ir saņemta. Alokators tiek uzstādīts katram dzīvokļa radiatoram, kas var būt no tērauda, čuguna vai alumīnija. To var darīt gan jaunajās, gan senāk būvētajās ēkās. Alokators ir mērlīdzeklis, kas neuzskaita patērētos kilovatus, bet iegūto informāciju pārveido patēriņa vienībās, un tas ir pamatā apkures izmaksu aprēķinam. Pēc aprēķina veikšanas katrs dzīvokļa īpašnieks saņem rēķinu atbilstoši savam siltumenerģijas patēriņam. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā par to, vai konkrētajā mājā alokatoru izmantošana ir efektīva, aicinām vērsties pie savas mājas apsaimniekotāja.
Jāņem vērā, ka par šādu siltuma maksas sadalījumu un aprēķinu lēmums jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē un šim priekšlikumam ir jāsaņem vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku atbalsts. Vienlaikus atzīmējams, ka patērētājiem jābūt uzmanīgiem attiecībā uz noteikumiem par atteikšanos no siltuma maksas sadalītāja un dzīvokļu kopībai, ņemot vērā konkrētā pakalpojuma specifiku, nevajadzētu piekrist tādiem noteikumiem, kas paredz, ka, lai atteiktos no šī pakalpojuma, ir nepieciešams 100% dzīvokļu īpašnieku balsu skaits dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
Pirms izvēlēties kādu konkrētu siltuma maksas sadalītāju piedāvājumu, nepieciešams izvērtēt:
- dažāda veida izmaksas, kas var rasties papildus, piemēram, sagatavošanās darbu, uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas;
- iekārtu darbības termiņus un iekārtu uzturēšanas (servisa) termiņus.
Svarīgi ņemt vērā, ka siltumenerģijas patēriņu ēkā būs iespējams samazināt tad, ja ievērotas šādas tehniskās prasības:
- visi radiatori, kas atrodas ēkā, ir apgādāti ar šādām ierīcēm;
- visiem radiatoriem ir jābūt regulēšanas iespējai, kā arī būtu nepieciešams izmērāms ēkas kopējais siltumenerģijas patēriņš;
- ēkās ieviesta stāvvadu balansēšanas sistēma. Termovārsti strādā automātiskā režīmā, un stāvvadiem ir jāstrādā līdzi, citādi plūsma nemainīsies un ekonomija nebūs redzama skaitļos.
Īpaša vērība ir jāpievērš siltuma maksas sadalīšanas un izmaksu aprēķināšanas metodikai, lai tā nodrošinātu efektīvu un taisnīgu aprēķinu. Metodikai ir jāatbilst Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumiem Nr. 524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem". Taisnīgas izmaksas panāk, piemērojot attiecīgos koeficientus, jo, piemēram, lai dzīvoklī saglabātu +21℃ temperatūru, būs nepieciešams atšķirīgs pievadītās siltumenerģijas daudzums vidus dzīvokļos vai pēdējā stāva stūra dzīvokļos.
Patērētās siltumenerģijas datu nodošanai, uzglabāšanai un apstrādei ir jābūt definētai, lai novērstu nelikumīgu datu noplūšanu un identificētu iespējamās krāpnieciskās darbības, ko var konstatēt, veicot datu apstrādi un analīzi. Pirms piedāvājuma pieņemšanas svarīgi ir pārliecināties par pakalpojuma sniedzēja pieredzi un reputāciju un nepaļauties tikai uz reklāmu. Nav ieteicams izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, kas nenorāda savu nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju (tālruņa numurs, e-pasta adrese) un kas pēc patērētāja vai pārvaldnieka lūguma nesniedz informāciju par pašu iekārtu vai tās apkalpošanu.
Nevajadzētu aizmirst arī par citām iespējām, kā ietaupīt apkures izmaksas, piemēram, veikt logu nomaiņu, pamatu vai jumta siltināšanu vai mājas kopējo renovāciju.
