Ņemot vērā, ka joprojām tiek veidotas viltus internetbankas, lai izkrāptu no banku klientiem autentifikācijas līdzekļus un iegūtu piekļuvi internetbankai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk — PTAC) ir izstrādājis padomus, kā neiekrist krāpnieku nagos.
2022.gadā PTAC ir saņēmis deviņas patērētāju sūdzības, kas saistītas ar krāpniecības gadījumiem, nododot savas internetbankas piekļuves datus krāpniekiem. Finanšu nozares asociācijas publiski sniegtā informācija liecina, ka, noslēdzoties šī gada trešajam ceturksnim, Latvijas patērētājiem ir izkrāpts 8,1 miljons eiro. Lai situācija uzlabotos, PTAC ir izstrādājis vairākus padomus par aspektiem, kam jāpievērš uzmanība.
Kas ir labāks tavai drošībai – dators ar lielu pārskatāmu ekrānu vai mobilais tālrunis ar mazu ekrānu?
Paturi prātā, ka tieši mobilā tālruņa mazais ekrāns var būt par iemeslu viltus tīmekļa vietnes atvēršanai, neapdomīgai noklikšķināšanai uz īsziņā vai e-pasta vēstulē saņemtas saites (ko patiesībā nav atsūtījusi banka), jo mazajā ekrānā nav redzams visas informācijas kopējais attēls, un viltojums var netikt pamanīts. Naudas drošība prasa rūpīgu pieeju, uzmanīgu rīcību un katra vārda un teikuma izlasīšanu.
Kā sevi pasargāt, atverot savas bankas internetbanku
Drošākais veids ir lietot speciālu savas bankas izstrādātu aplikāciju. Tomēr, ja nelieto savas bankas aplikāciju, internetbankas adresi iesakām ierakstīt manuāli, izvairoties no pārlūka meklētāja (Google). Kad internetbanka ir atvērta, pirms jebkādu datu ievades, vēlreiz pārlasi atvērtās tīmekļa vietnes adresi!
Pirms sāc savu datu ievadi, vizuāli aplūko atvērto tīmekļa vietni, pievērs uzmanību, vai internetbankā viss darbojas kā ierasti – var pārslēgt valodas, darbojas dažādu citu komandu pogas. Publiski sniegtā informācija liecina, ka viltus vietnēs darbojās tikai atsevišķi lauki/ pogas (tīmekļa vietne bija izveidota vizuāli, nevis funkcionāli), vietnes adreses nosaukums bija citādāks, viltus vietnē parādījās lauki/logi, aicinot klientu iesniegt tikai klientam zināmo ar autentifikāciju un darījuma apstiprināšanu saistītu informāciju.
Tev izsniegto tavas identifikācijas un autorizācijas rīku lietošana
Kad esi kļuvis par bankas klientu, rūpīgi iepazīsties ar skaidrojumu par autorizācijas kārtību, izmantojot SMART ID vai līdzīgus autorizācijas instrumentus (piemēram, kad tiek izmantots kods PIN1 un PIN2). Saglabā šo informāciju sev viegli atrodamā veidā, lai varētu atkārtoti ar to iepazīties, un seko, vai tavas banka neveic izmaiņas autorizācijas kārtībā. Neviens un nekādos apstākļos nedrīkst tev prasīt nodot savus autorizācijas līdzekļus citām personām, arī Valsts policija un banka to nekad neprasīs.
Iegaumē un zini, kā atbloķēt tavas bankas internetbanku un maksājumu karti
Ja esi saņēmis paziņojumu par internetbankas vai maksājumu kartes bloķēšanu, atbloķēšana veicama tikai tajā kārtībā, kas paredzēta tavas bankas noteikumos. Ja kāds pa tālruni vai ar paziņojumiem internetā piedāvā veikt atbloķēšanu, pildi norādījumus tikai tad, kad esi pilnīgi pārliecināts, ka komunikācija notiek ar banku. Vienmēr pats veic saziņu ar banku, izmantojot tās oficiālajā mājaslapā norādīto kontaktinformāciju.
Seko jaunumiem, arī ziņām par citu cilvēku apkrāpšanu un tavas bankas brīdinājumiem
Seko publiski pieejamiem brīdinājumiem un periodiski, kad lieto savas bankas mājaslapu, apskati tur ievietotos paziņojumus! Ja no bankas internetbankā esi saņēmis kādus paziņojumus, rūpīgi tos izlasi, ņem vērā un ievēro! Ja no savas bankas saņem īsziņu tālrunī vai e-pasta vēstulē, vienmēr izlasi to, bet atceries, ka īsziņas vai e-pasta vēstules var sūtīt arī krāpnieki.
Tev izsniegtie dati drīkst būt pieejami tikai tev
Nekad nevienai personai neizpaud internetbankas piekļuves informāciju, jo īpaši, ja esi saņēmis tālruņa zvanu, e-pasta vēstuli, kurā tev to jautā. Jebkādu šaubu gadījumā sazinies ar savu banku pa tev iepriekš zināmu vai noskaidrotu kontakttālruni.
Noskaidro, ko nozīmē vārds operācijas / dienas limits, iemācies sev to noteikt
Pārbaudi savas internetbankas iestatījumus, sāc ar limitu izvēli konkrēti sev un to noteikšanu – atrodi savā internetbankā, kur tas darāms un sāc ar limitu manuālu noteikšanu. Ņem vērā – limitus vari mainīt pats, un bankas piedāvāto maksimālo limitu ietvaros tos vari gan palielināt, gan samazināt. Ja jāveic kāds konkrēts lielāka apjoma darījums, palieni limitu šī darījuma veikšanai, tomēr, tiklīdz to esi veicis, nekavējoties atkal samazini! Nepaļaujies uz to, ka banka ikvienam klientam automātiski nodrošina piedāvātos (noklusējuma) limitus – tie var būt nepiemēroti un tev daudz par lielu.
Slikta notikuma gadījumā sadarbojies ar savu banku un Valsts policiju
Ja esi piedzīvojis krāpšanu, nekavējoties par šo faktu informē banku, arī tad, ja krāpniekiem nav izdevies tevi apkrāpt. Jebkurā gadījumā datorā un/vai mobilajā tālrunī saglabā pēc iespējas vairāk datu par to, kā tiki uzrunāts, vai saņēmi īsziņu vai e-pasta vēstuli, vai nejauši atvēri kādu tīmekļa vietni, jo šī informācija var veicināt gan turpmāku krāpšanas gadījumu novēršanu, gan to atklāšanu. Sadarbojies ar banku un Valsts policiju, ja tev lūdz minēto informāciju.
Patērētāju tiesību centrs atgādina, ka krāpnieki izmanto arī citus krāpšanas veidus:
- telefonkrāpšana, izmānot no bankas klienta autentifikācijas līdzekļus, piemēram, uzdodoties par banku/uzraudzības iestāžu/tiesību aizsardzības iestāžu un citu oficiālu iestāžu darbiniekiem;
- pierunājot ieguldīt, solot lielu peļņu, piemēram, atverot kontus krāpnieku izveidotās fiktīvās mājaslapās vai nododot naudas līdzekļus tādiem uzņēmumiem, kam nav atbilstošas licences un ko neuzrauga valsts iestādes;
- pikšķerēšana – sūtot dažāda veida saites, kā rezultātā var tikt nozagti autentifikācijas līdzekļi;
- naudas mūļi, personai labprātīgi nododot konta piekļuves informāciju, kā rezultātā konts tiek izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, pretī piedāvājot starpniecības maksu.
Seko līdzi uzraudzības un citu iestāžu regulāri publicētajai informācijai un jaunumiem:
https://www.ptac.gov.lv/lv
https://www.finansupratiba.lv/
https://www.klientuskola.lv/lv/
